Ir biedējoši domāt, cik daudz laika mēs pavadām sociālajos medijos. Jūs apsēdāties, atverat Facebook vai Instagram un mazliet ritiniet, un, pirms to zināt, ir lidojusi stunda. Sociālie mediji ir ne tikai Timesink, bet arī spējīgs izjaukt mūsu uztveri par reālo pasauli. Tāpēc Dānijā valdība plāno aizliegt lietotājus līdz 15 gadu vecumam no sociālajiem medijiem, apgalvojot, ka šīs platformas “zagt bērnību”.
Vai sociālie mediji zog bērnību?
Dānijas premjerministrs Mette Frederiksens paziņoja par gaidāmo aizliegumu, atsaucoties uz pieaugošajām bažām par jauniešu garīgo veselību. Frederiksens norādīja uz pieaugošo trauksmes un depresijas līmeni, kā arī grūtības, ar kurām bērni saskaras ar lasīšanu un fokusa saglabāšanu.
Frederiksens tika citēts: “Mēs esam teikuši “jā” mobilajiem tālruņiem mūsu bērnu dzīvē vislabākajā nozīmē. Tātad viņi var piezvanīt uz mājām un sazināties ar draugiem. Bet realitāte ir tāda, ka mēs esam ļāvuši briesmonim atbrīvoties. Nekad agrāk tik daudz bērnu un jauniešu nav cietis no trauksmes un depresijas.
Saskaņā ar valdības uzsvērto statistiku, tā parāda, ka daudzi zēni vecumā no 11 līdz 19 gadiem brīvajā laikā personīgi neatbilst draugiem. Tas rada nopietnus jautājumus par to, vai viedtālruņi un sociālie mediji veicina sociālo izolāciju, nevis saikni. Premjerministrs uzsvēra, ka mobilie tālruņi un sociālie mediji zog bērnību no bērniem, aplaupot viņiem reālās pasaules pieredzi un klātienes mijiedarbību.
Aizliegums ļaus vecākiem piešķirt atļauju bērniem vecumā no 13 gadiem un vairāk izmantot sociālos medijus, ja viņi izvēlas.
Sociālo mediju bērnu aizliegšana: pieaugoša globāla kustība
Dānija nav vienīga, rīkojoties pret nepilngadīgo sociālo mediju piekļuvi. Austrālija pagājušajā gadā aizliedza sociālos medijus lietotājiem līdz 16 gadu vecumam. Tas arī prasīja, lai tehnoloģiju firmas aktīvi novērstu piekļuvi nepilngadīgajiem, kas jaunāki par šo vecumu, vai saskaras ar dūšīgiem soda naudas. Norvēģija apsver arī līdzīgus ierobežojumus tiem, kas jaunāki par 15 gadiem.
Šī pieaugošā kustība atspoguļo pieaugošos pierādījumus par sociālo mediju kaitīgo ietekmi uz jaunajiem prātiem. Kaut arī tehnoloģiju uzņēmumi ir ieviesuši vecāku kontroli un vecuma pārbaudes sistēmas, daži apgalvo, ka šie pasākumi nav pietiekami. Valdības veic stingrākus noteikumus, par prioritāti nosakot bērnu labklājību pār platformas izaugsmi un iesaistīšanās metriku.
Šo aizliegumu efektivitāte joprojām ir redzama, jo izpilde rada ievērojamas problēmas. Tomēr šie nesenie notikumi liecina par pārmaiņu par to, kā mēs kā sabiedrība skatāmies sociālos plašsaziņas līdzekļus, īpaši tās lomu bērnības attīstībā un garīgajā veselībā.
