Vācija atver dronu koridoru lieliem lidojumiem virs Ziemeļjūras

Ziemeļvācijā ir izveidots jauns koridors tālsatiksmes dronu lidojumiem. Stiepjoties starp militāro gaisa bāzi Nordholzā, Kukshavenā un Heligolandes salā, koridors ir paredzēts, lai ļautu integrēt tālsatiksmes dronus gan civilās, gan militārās gaisa telpas struktūrās. Iniciatīva ir daļa no Ahileja pētniecības projekta, kuru atbalsta Vācijas Aizsardzības ministrija un Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA). Plānots, ka regulāras operācijas koridorā sāksies šajā pavasarī.

Kopējais garums: 110 km

Ahileja projekta mērķis ir droši integrēt tālsatiksmes dronu lidojumus esošajās gaisa satiksmes vadības sistēmās. Jaunizveidotais koridors aptver 110 kilometru un ļauj lidojumiem augstumā virs 200 metriem. Visi nepieciešamie lidojuma apstiprinājumi tika nodrošināti pagājušajā gadā.

Vācijas Gaisa satiksmes kontroles pārvaldes DFS meitasuzņēmums Droniq GmbH sadarbojas ar Bundeswehr dronu inovācijas centru (DIH), lai ieviestu koridoru. Papildus militārai lietošanai koridors būs pieejams neatliekamās palīdzības dienestiem un dronu jaunizveidotiem uzņēmumiem tādām lietojumprogrammām kā kritiskā infrastruktūras aizsardzība, jūras satiksmes uzraudzība un vides uzraudzība.

Tehniskās problēmas un risinājumi

Fiksēta spārna droni tiek izmantoti lieliem lidojumiem. Atšķirībā no multirotoriem droniem, tie neņem vertikāli un prasa skrejceļu palaišanai un nolaišanai. Tāpēc pacelšanos un nosēšanos veic pilots, kas ar dronu uztur vizuālu redzamības līniju.

Koridora izveidošanai bija vajadzīgas sarežģītas apstiprināšanas procedūras, ņemot vērā gan militārās, gan civilās gaisa telpas noteikumus, kā arī apgabala ģeogrāfisko daudzveidību, kas ietver dabas rezerves un Wadden Sea National Park. Apstiprinājumi bija jāiegūst no militārās gaisa satiksmes kontroles un civilās iestādēm Hamburgas federālajās valstīs, Saksijas lejasdaļā un Šlēsvigā-Holšteinā.

Šīm dronu operācijām ir svarīgi ticami dati un sakaru saites. Lidojuma laikā drons lielā mērā pārsniedz pilota redzes vizuālo līniju. Tomēr ar satiksmes vadības sistēmas palīdzību pilots reālā laikā var uzraudzīt gan drona kustības, gan apkārtējo gaisa satiksmi. Transponds nodrošina, ka drons ir redzams uz radara, un pilots var tieši sazināties ar gaisa satiksmes vadību, izmantojot radio.

Nākotnes plāni

Ahileja misijās tiek izmantots drons, ko izstrādājuši Hanseatic Aviation Solutions Brēmē. Šim fiksētā spārna dronam ir 3,6 metru spārna platums, pacelšanās svars ir aptuveni 25 kilogrami un maksimālais ātrums līdz 100 km/h.

DIH un Droniq koridoru redz kā atspēriena punktu plašākā komerciālā un militārā dronu lietošanā. Nākotnē viņi plāno paplašināt koridoru un atvērt papildu lidojuma ceļus. Šajos paplašināšanas plānos ir iesaistīti arī Bundeswehr inovācijas.