Deloitte vadītais konsorcijs ir spēris pirmo soli, lai izstrādātu tā saukto Eiropas uzticamo dronu marķējumu. Šīs jaunās etiķetes mērķis ir precizēt, kuri bezpilota lidaparāti Eiropā tiek uzskatīti par “uzticamiem” lietošanai jutīgos un kritiskos lietojumos. Iniciatīva ir daļa no ES bezpilota lidaparātu stratēģijas 2.0 un iekļaujas plašākā mērķī samazināt Eiropas atkarību no ārpus Eiropas ražotiem bezpilota lidaparātu ražotājiem. Sākotnējā ekspertu semināra laikā tika izstrādāti kritēriji, kuriem būtu jāatbilst šādiem “uzticamiem droniem”.
Koncentrējieties uz kiberdrošību un dizainu
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju Eiropas uzticamo dronu marķējuma mērķis ir stiprināt dronu drošu izmantošanu visā ES, vienlaikus palielinot uzticību Eiropas bezpilota lidaparātu nozarei. Droniem ar marķējumu jābūt nepārprotami izturīgiem pret ļaunprātīgu iejaukšanos, tostarp uzlaušanu, nesankcionētu pārņemšanu un signālu viltošanu.
Ierosinātie kritēriji ir vērsti uz drošu dizainu, šifrētu saziņu un spēcīgu aizsardzību visā drona dzīves ciklā, no izstrādes līdz ekspluatācijai.
Uzticieties vairākos līmeņos
Pirmajā seminārā par Eiropas uzticamo dronu marķējumu pulcējās eksperti, kas ir tieši iesaistīti Drone Strategy 2.0 turpmākajā īstenošanā, lai panāktu kritēriju saskaņošanu. Saskaņā ar JEDA (Apvienotās Eiropas bezpilota lidaparātu asociācijas) viceprezidenta Vidmantas Kairys teikto, diskusija nepārprotami nebija par vienu tehnisko līdzekli vai vienkāršu atbilstības izvēles rūtiņu.
Viņaprāt, uzticībai bezpilota lidaparātiem ir jāpastāv vienlaikus vairākos līmeņos: sabiedrības vidū, kas arvien biežāk sastopas ar droniem blīvā pilsētvidē; profesionāliem lietotājiem, kuri paļaujas uz sistēmu un datu apstrādes uzticamību; un starp iestādēm, kurām ir nepieciešams ieskats un pārliecība par bezpilota lidaparātiem, kas darbojas to gaisa telpā, jo īpaši drošības ziņā jutīgām misijām.
Tāpēc liela daļa diskusiju bija vērsta uz to, kā “uzticību” var pārvērst konkrētās, pārbaudāmās prasībās. Tēmas ietvēra kiberdrošību, pilnīgu šifrētu saziņu, kontrolētu programmatūras darbību un operatora kontroli pār programmatūras un programmaparatūras atjauninājumiem. Kā iespējamie marķējuma elementi tika minēti arī programmatūras un aparatūras piegādes ķēžu pārredzamība, ES balstīta datu apstrāde un noturība pret GNSS traucēšanu un viltošanu.
Stratēģiskās atkarības
Seminārā tika aplūkotas arī pašreizējās vājās vietas Eiropas bezpilota lidaparātu piegādes ķēdē. ES joprojām importē vairāk nekā 60 procentus savu bezpilota lidaparātu komponentu no ārpus Eiropas. Ķīna veido aptuveni 90 procentus no retzemju pastāvīgo magnētu ražošanas un attīrīšanas pasaulē, savukārt rūpniecisko bezpilota lidaparātu galvenajās programmatūras un mākoņu platformās arī lielākoties dominē ārpuseiropas dalībnieki.
Tajā pašā laikā Eiropa veido tikai ierobežotu daļu no globālās akumulatoru elementu ražošanas, un tai trūkst vertikālās integrācijas, kas nepieciešama liela mēroga, zemu izmaksu ražošanai.
Marķējuma saistīšana ar iepirkumu
Eiropas uzticamo dronu marķējuma galvenais mērķis ir izstrādāt standartu bezpilota lidaparātiem, ko izmanto kritiskās lietojumprogrammās, piemēram, avārijas dienestu darbībās, kritiskās infrastruktūras pārbaudēs un tiesībaizsardzības izmantošanas gadījumos.
Vēlākā posmā marķējumu varētu pat saistīt ar publisko iepirkumu, padarot kiberdrošību un “uzticību” par izšķirošiem faktoriem konkursa procesos. To darot, ES mērķis būtu ne tikai palielināt drošību, bet arī aktīvi veidot tirgu.
Spriedze starp drošību un lietošanu reālajā pasaulē
Eiropas iniciatīva parāda skaidras paralēles ar ASV Blue sUAS programmu, saskaņā ar kuru ASV valdība uztur valdības lietošanai apstiprināto bezpilota lidaparātu sarakstu. Arī tur ģeopolitiskajiem apsvērumiem, kiberdrošībai un piegādes ķēdes drošībai ir galvenā loma. Tomēr ASV pieredze liecina, ka šādi “drošie” droni bieži ir ievērojami dārgāki, piedāvā mazāk iespēju un ir mazāk lietotājam draudzīgi nekā komerciālas alternatīvas, piemēram, DJI droni.
Šai spriedzei, visticamāk, būs svarīga loma arī Eiropā, jo tiek turpināta Eiropas uzticamā drona marķējuma izstrāde. Lai gan marķējuma mērķis ir nodrošināt pārliecību un pārliecību, pastāv risks, ka Eiropas “uzticamie droni” būs ievērojami dārgāki un tehnoloģiski mazāk attīstīti nekā platformas, uz kurām pašlaik paļaujas daudzi profesionāli operatori. Nākamais posms parādīs, cik lielā mērā ES var apvienot augstas drošības prasības ar pieejamību, veiktspēju un lietojamību, nevajadzīgi neierobežojot tirgu vai darbības izvēršanu.
