Gaisa trauksme Viļņā, Lietuvā pēc iespējama bezpilota lidaparāta novērošanas pie Baltkrievijas robežas

Lietuvas varasiestādes trešdienas rītā uz īsu brīdi izsludināja gaisa trauksmi galvaspilsētā Viļņā pēc tam, kad netālu no valsts austrumu robežas tika konstatēts iespējamais drons. Brīdinājums izraisīja ārkārtas paziņojumus, pagaidu gaisa telpas ierobežojumus, vilcienu pārtraukumus un augstāko valdības amatpersonu evakuāciju uz patversmēm.

Kā vēsta Lietuvas Nacionālais radio un televīzija (LRT), Lietuvas bruņotie spēki aktivizējuši NATO Baltijas gaisa telpas policijas misiju pēc tam, kad radaru sistēmas konstatēja iespējamu gaisa objektu, kas tuvojas no Baltkrievijas teritorijas. Iedzīvotāji vairākos austrumu rajonos, tostarp Ignalinā, Utenā, Zarasos un Švenčioņos, saņēma ārkārtas brīdinājumus par iespējamu dronu šajā rajonā.

Brīdinājums pagarināts uz Viļņu

Brīdinājums vēlāk tika paplašināts arī Viļņā un apkārtnē, jo tika ziņots par bezpilota lidaparāta novērojumiem virs Viļņas rajona. Pēc tam varas iestādes paaugstināja gaisa draudu brīdinājuma līmeni galvaspilsētas reģionā no dzeltenas uz sarkanu, izraisot plaši izplatītus piesardzības pasākumus.

Viļņas lidosta uz aptuveni stundu uz laiku apturējusi darbību, vismaz diviem ienākošajiem reisiem novirzot uz starptautisko lidostu Rīga. Arī Viļņas apkārtnē tika apturēta dzelzceļa satiksme, savukārt pasažieri stacijās un vilcienos tika evakuēti uz patversmēm.

Lietuvas prezidents Gitans Nausėda un prezidenta biroja darbinieki tika pavadīti uz ārkārtas patversmēm, vēsta LRT citētās amatpersonas. Līdzīgas evakuācijas procedūras tika īstenotas arī Lietuvas parlamenta ēkā un premjerministrei Ingai Ruginienei.

Īsi pirms pulksten 11:00 pēc vietējā laika varas iestādes atcēla gaisa trauksmi un no jauna atvēra Viļņas gaisa telpu.

Pieaug “klaiņojošu dronu” incidentu skaits

Incidents notika pēc vairākiem neseniem ziņojumiem par neidentificētiem vai iespējamiem “klaiņojošiem droniem” Baltijas reģionā. Varas iestādes gan Latvijā, gan Igaunijā pēdējo nedēļu laikā reaģējušas uz aizdomām par bezpilota lidaparātu iebrukumiem vai neizskaidrojamiem gaisa objektiem jutīgu vietu tuvumā, bieži izraisot militāro vai policijas reakciju. Igaunijā bezpilota lidaparātu notrieca NATO iznīcinātājs, kas darbojās no Latvijas.

Tomēr daudzos no šiem gadījumiem joprojām nav skaidrs, vai droni patiešām ir iekļuvuši attiecīgajā gaisa telpā. Somijā varas iestādes ir sniegušas ierobežotus pierādījumus, izņemot radaru parakstus vai aculiecinieku liecības. Pat tad, ja varētu būt iesaistīti droni, attiecinājums joprojām ir ļoti neskaidrs, un nav galīga apstiprinājuma par to izcelsmi vai operatoriem.

Balonu kontrabanda

Agrākie ar bezpilota lidaparātiem saistītie brīdinājumi arī Lietuvā pēdējos mēnešos ir izraisījuši traucējumus, tostarp īslaicīgus darbības pārtraukumus Viļņas lidostā. Tomēr varas iestādes vēlāk noteica, ka šajos incidentos nebija iesaistīti bezpilota lidaparāti, bet gan improvizēti kontrabandas baloni, ko izmantoja kontrabandas pārvešanai pāri robežai no Baltkrievijas.

Pieaugošais brīdinājumu skaits tomēr atspoguļo paaugstinātu spriedzi un paaugstinātu jutību pret iespējamiem gaisa apdraudējumiem valstīs, kas robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju, jo īpaši saistībā ar Ukrainā notiekošo karu.

(vāka foto: Viļņas lidosta, Teekkari, CC BY-SA)