Beļģijā notiekošā bezpilota lidaparātu panika otrdienas vakarā sasniedza jaunu virsotni pēc tam, kad vairākas lidostas bija spiestas uz laiku apturēt savu darbību, jo tika ziņots par bezpilota lidaparātu novērojumiem kontrolētajā gaisa telpā. Desmitiem komerciālo lidojumu bija jānovirza vai jāievada aizturēšanas shēmas, un simtiem pasažieru bija iestrēguši Briseles lidostā. Aizsardzības ministrs Teo Frankens pat ierosināja, ka varētu tikt izmantots NATO līguma 4. pants. Neskatoties uz pieaugošo trauksmi, oficiāli atklāšanas dati līdz šim nav publiskoti.
Gaisa telpa uz laiku slēgta pēc ziņojumiem
Nemieri sākās pagājušajā nedēļā, kad tika ziņots par vairākiem bezpilota lidaparātu novērojumiem militāro aviācijas bāzu tuvumā. Frankens jau sākumā apgalvoja, ka bezpilota lidaparātus varētu vadīt “profesionāli vai valsts dalībnieki”, norādot uz iespējamu formējumu lidošanu un to, ko viņš raksturoja kā “izlūkošanas lidojumus”.
Situācija atkal saasinājās otrdienas vakarā. Ap pulksten 20:00 gaisa satiksme Briseles lidostā tika apturēta pēc jaunu ziņojumu saņemšanas par bezpilota lidaparātiem. Par novērojumiem ziņoja arī citas lidostas, tostarp Lježa. Lidojumu darbība tika atsākta tikai ap pulksten 23:00. Vairākas lidmašīnas novirzījās uz Šipholu, Eindhovenu un Māstrihtu, un daudzi pasažieri bija spiesti pavadīt nakti termināļos.
Sanāk Nacionālās drošības padome
Premjerministrs Barts De Vēvers trešdienas rītā sasaucis Nacionālās drošības padomi. Papildus valdības vadītājiem piedalās arī izlūkošanas un drošības aģentūras. Sīkāka informācija par diskusijām pagaidām netiek publiskota, lai gan tiek ziņots, ka dažas drošības amatpersonas norāda Krievijas virzienā.
Frankens apstiprināja, ka valdība apsver iespēju ieviest NATO līguma 4.pantu, uz kuru Dānijas premjerministrs minēja šā gada sākumā pēc bezpilota lidaparātu novērojumiem virs Kopenhāgenas. 4. pantu izmanto, ja dalībvalsts jūtas apdraudēta un vēlas oficiālas konsultācijas NATO ietvaros.
Noteikšanas dati tagad ir skaidrības atslēga
Viens no galvenajiem jautājumiem ir, vai Briseles lidostas bezpilota lidaparātu noteikšanas sistēma darbojās iespējamo novērojumu laikā. Iepriekš sistēma ir fiksējusi tūkstošiem (daļēji nelegālu) bezpilota lidaparātu lidojumu lidostas tuvumā. Tomēr līdz šim varas iestādes nav norādījušas, ka faktiski pastāv attiecīgie sensoru dati.
Jāatzīmē arī tas, ka Frankens tagad ir ierosinājis, ka dronus varētu vadīt, izmantojot 4G/5G saites, kas padarītu tos grūtāk atklāt, izmantojot tradicionālās RF sistēmas. Šis paziņojums rada iespēju, ka Zaventemā netika fiksēti apstiprināti dronu telemetrijas vai RF paraksti.
Videoklipi rada vairāk jautājumu nekā atbilžu
Sociālajos medijos cirkulē vairāki amatieru video par iespējamo drona darbību, un Beļģijas ziņu aģentūras HLN reportieris arī ierakstīja kadrus. Vienā klipā ir redzamas mirgojošas gaismas virs ceļa, kas atrodas netālu no lidostas, taču uzņemtie materiāli nepārliecinoši nepierāda, ka ir bijuši iesaistīti droni. Citos videoklipos, iespējams, ir redzami vairāki droni gaisā, taču tie piedāvā maz pārbaudāmu detaļu.
Šķiet, ka plaši izplatītā video, kas uzņemts no Briseles lidostas vadības torņa, redzams “milzīgs drons”, kas iet garām torņa tuvumā. Tomēr OSINT pētnieks apgalvo, ka tas, visticamāk, bijis policijas helikopters, kas meklējis dronus. Tagad videoklipi tiek detalizēti analizēti Metabunk forumā. Elvins Van Herks, Noordzee Drones izpilddirektors, uzskata, ka objekts varētu būt bijis militārs VTOL drons.
Civilie novērojumi palielina troksni
Beļģijas varas iestādes mudina iedzīvotājus saglabāt modrību un ziņot par aizdomīgām bezpilota lidaparātu darbībām — padomu, ko dronu eksperti asi kritizē, jo pastāv augsts nepareizas identifikācijas risks. Nesens piemērs: šķietami “droni”, kas redzēti virs Linteras pilsētas, izrādījās parasta lidmašīna.
