Aizsardzības ministrs Andris Sprūds atkāpies no amata pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Latvijā avarēja divi Ukrainas bezpilota lidaparāti. Pēc Ukrainas teiktā, droni sākotnēji bija vērsti uz mērķiem Krievijas iekšienē, taču tos apzināti novirzīja Krievijas elektroniskās karadarbības pasākumi. Viens no bezpilota lidaparātiem ietriecās naftas krātuvē Rēzeknes pilsētas austrumos, netālu no Krievijas robežas. Latvijas premjerministre Evika Siliņa pēc tam pieprasīja Sprūda demisiju, pamatojot ar to, ka Latvijas pretdronu aizsardzība nav tikusi izvietota pietiekami ātri.
Apstiprināta ukraiņu izcelsme
Ukrainas ārlietu ministrs Andris Sibiha paziņojumā, kas ievietots vietnē X, apstiprināja, ka bezpilota lidaparāti pieder Ukrainai. Viņš sacīja, ka izmeklēšanas liecina, ka Krievijas elektroniskās kara sistēmas tīši iejaucās bezpilota lidaparātu navigācijas sistēmās, liekot tām novirzīties no paredzētajiem lidojuma maršrutiem.
Sybiha norādīja, ka Ukraina ir gatava sadarboties ar Baltijas valstīm un Somiju, lai novērstu līdzīgus incidentus nākotnē, tostarp iesaistot Ukrainas speciālistus. Tikmēr Latvija un Lietuva mudinājušas NATO stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas alianses austrumu flangā.
Latvijas premjers min uzticības zaudēšanu
Ministru prezidente Siliņa savā paziņojumā norādīja, ka Sprūds ir zaudējis gan viņas, gan Latvijas sabiedrības uzticību. Pēc Siliņas teiktā, bezpilota lidaparāta incidents pierādīja, ka aizsardzības nozares politiskā vadība nav pildījusi solījumus par drošu gaisa telpu, neskatoties uz to, ka Latvija aizsardzības izdevumiem tagad atvēl gandrīz 5% no IKP.
Siliņa paziņoja, ka aizsardzības ministra pienākumus pildīs pulkvedis Raivis Melnis. Viņa raksturoja viņu kā aizsardzības profesionāli ar militāro pieredzi, apmācību Londonā un operatīvo līdzdalību Ukrainā. Pēc premjera domām, Latvijas nacionālajai drošībai ir jāpaliek “virs politikas”.
Elektroniskā karadarbība
Incidents uzsver elektroniskās kara pieaugošo nozīmi Krievijas un Ukrainas konfliktā. Abas puses arvien vairāk paļaujas ne tikai uz kinētisko pretgaisa aizsardzību, bet arī uz traucēšanas un GPS viltošanas paņēmieniem, kas paredzēti, lai traucētu vai novirzītu ienaidnieka dronus.
GPS viltošana ietver nepatiesu navigācijas signālu pārraidīšanu, lai maldinātu dronu par tā faktisko atrašanās vietu. Rezultātā droni var neapzināti mainīt kursu, zaudēt navigācijas spējas vai pat iekļūt svešā gaisa telpā.
Ironiski, bet pati Ukraina bija viena no pirmajām valstīm, kas plaši izmantoja viltošanas paņēmienus pret Krievijas uzbrukuma bezpilota lidaparātiem. 2024. gada beigās parādījās ziņas, ka Ukrainas spēki ir veiksmīgi novirzījuši vairākus Krievijas bezpilota lidaparātus “Shahed” uz Baltkrieviju, izmantojot sarežģītas viltošanas sistēmas.
Tehnoloģiskā kaķa un peles spēle
Militārie analītiķi uzskata, ka Latvijas incidents ilustrē arvien sarežģītāku tehnoloģisko kaķa-peles spēli, kas risinās starp Krieviju un Ukrainu. Taktikas, kuras sākotnēji bija ieviesusi viena puse, ātri izpēta, pielāgo un izvieto otra.
Pieaugošā GPS viltošanas un citu elektronisko kara metožu izmantošana arī rada plašākas bažas civilās aviācijas un jūrniecības nozarēs. Aviokompānijas un kuģniecības organizācijas ir vairākkārt brīdinājušas, ka traucējumi satelītu navigācijas sistēmās rada nopietnus riskus civilajām lidmašīnām un kuģiem, kas darbojas netālu no konflikta zonām.
Politiskais kritums Latvijā liecina, ka novirzīti militārie bezpilota lidaparāti var radīt ne tikai darbības riskus, bet arī iekšpolitiskas sekas un plašāku diplomātisko spriedzi.
