Nesen Austrālijā ierosinātais likums pārsteidza tehnoloģiju nozari. Likumdevēji iesniedza likumprojektu, kas aizliedz personām, kas jaunākas par 16 gadiem, piekļūt sociālo mediju platformām. Neilgi pēc tam tika pieņemts likums, kas aizliedz pusaudžiem apmeklēt sociālo mediju platformas, padarot Austrāliju par pirmo valsti, kas to izdarījusi.
Austrālijas Senāts jauno likumu apstiprināja ar 34 pret 19 balsīm. Tas paredz naudas sodu līdz 50 miljoniem Austrālijas dolāru — aptuveni 33 miljoniem ASV dolāru — uzņēmumiem, kuri neīsteno nepieciešamos pasākumus, lai to ievērotu. Tādiem uzņēmumiem kā Meta ir jānodrošina, lai nepilngadīgie, kas jaunāki par 16 gadiem, nevarētu izveidot kontus.
Austrālija ir pirmā valsts, kas ar likumu aizliedz pusaudžiem piekļuvi sociālo mediju platformām
Pārstāvji apgalvo, ka jaunais likums ir rezultāts sociālo mediju uzņēmumu nespējai liegt nepilngadīgajiem piekļūt saviem pakalpojumiem. Acīmredzot Austrālijas valdība nekad nav labvēlīgi skatījusies uz pusaudžiem, kuri izmanto šīs platformas. Tomēr viņi par to vēl nebija pieņēmuši tiesību aktus. Viņi gaidīja, ka uzņēmumi to darīs autonomi. “Šī ir atbildība, kas šiem uzņēmumiem bija jāpilda jau sen, taču pārāk ilgi viņi ir izvairījušies no šiem pienākumiem par labu peļņai,” sacīja senatore Marija Kovačiča.
“Šo tiesību aktu galvenais mērķis ir vienkāršs: tas pieprasa, lai sociālo mediju uzņēmumi veiktu saprātīgas darbības, lai identificētu un noņemtu nepilngadīgos lietotājus no savām platformām,Kovačičs piebilda. Austrālijas premjerministrs norāda, ka likums risina vecāku bažas par sociālo mediju ietekmi uz viņu bērniem.
Austrālijas varas iestādes sociālo mediju uzņēmumiem dos gadu, lai panāktu izmaiņas, ko tās var īstenot, lai izpildītu likumu. Tomēr tas nebūs viegls uzdevums pašreizējo Austrālijas likumu dēļ (ironiski). Piemēram, datu privātuma tiesību akti neļauj sociālo mediju uzņēmumiem pieprasīt valsts izdotus identifikācijas dokumentus vecuma pārbaudei. Tas ietver autovadītāja apliecības, pases un citus dokumentus.
Meta saka, ka jaunais tiesību akts ir “sasteigts”; tas tika apstiprināts nedēļas laikā
Protams, pret to ir izteikušies uzņēmumi, kurus skars jaunais likums, piemēram, Meta. Uzņēmums uzskata, ka apstiprināšanas process bija “steidzās”. Zīmolam varētu būt taisnība, jo no priekšlikuma līdz likuma pieņemšanai pagāja tikai nedēļa. Meta pārstāvis sacīja, ka Austrālijas pārstāvji nav veltījuši laiku, lai analizētu, ko uzņēmumi dara, lai “nodrošināt vecumam atbilstošu pieredzi un jauniešu balsis”.
Tiesību akti ietver izņēmumus platformām, kas piedāvā veselības un izglītības saturu. Sarakstā ir iekļauts YouTube, Messenger Kids, WhatsApp, Kids palīdzības līnija un Google Classroom.
Balsis pret jauno likumu
Likumam ir arī kritiķi tehnoloģiju grupu un pat Austrālijas politisko figūru vidū. Digital Industries Group (DIGI), digitālās industrijas pārstāvis Austrālijā, saka, ka viss ap likumdošanu ir ļoti mulsinoši. “Sociālo mediju aizlieguma likums ir izdots un pieņemts nedēļas laikā, un tāpēc neviens nevar droši izskaidrot, kā tas darbosies praksē”, sacīja Sunita Bose, DIGI rīkotājdirektore.
Senators Deivids Šobridžs arī pauda bažas par tiesību aktiem. Viņš uzskata, ka tiesību akti potenciāli varētu ietekmēt noteiktas grupas, piemēram, jauniešus LGBTQ+ kopienā. Šobridžs saka, ka viņu aizliegšana sociālajos medijos varētu palielināt viņu izolāciju. Citi kritiķi baidās, ka tīņi galu galā pievērsīsies platformām, kas viņiem ir vēl mazāk piemērotas un bīstamākas.
Ir arī cilvēki, kuri uzskata šo soli par pasākumu, lai meklētu vecāku apstiprinājumu. Kritiķi uzskata, ka likuma mērķis ir savākt balsis pirms 2025. gada maijā paredzētajām nacionālajām vēlēšanām.
