Eiropas Savienība iegulda 4,83 miljonus eiro jaunā izpētes projektā, kura mērķis ir uzlabot pilsētas gaisa mobilitātes (UAM) atzinību sabiedrībā. Iniciatīva ar nosaukumu PEGASUS apvieno pētniekus, valsts iestādes, bezpilota lidaparātu uzņēmumus un iedzīvotājus no septiņām Eiropas valstīm, lai izpētītu, kā dronus un citas zemas emisijas lidmašīnas var droši un atbildīgi integrēt ikdienas dzīvē. Proti, projekts koncentrējas ne tikai uz pašu tehnoloģiju, bet arī uz tādiem jautājumiem kā troksnis, privātums, drošība un sabiedrības akcepts.
No paku droniem līdz kravas lidmašīnām
PEGASUS, kas ir saīsinājums no Piloting European Green Air Mobility and Services for Urban Societal Readiness, koordinē Dublinas Trīsvienības koledža, un to finansē no programmas Horizon Europe. Konsorciju veido 18 organizācijas no septiņām ES dalībvalstīm, tostarp dronu operatori, ražotāji, universitātes, pašvaldības un nozaru asociācijas.
Projekts aptver plašu inovatīvās gaisa mobilitātes (IAM) lietojumu klāstu. Tie ietver ne tikai mazos paku piegādes dronus, bet arī lielākus kravas dronus, eVTOL lidmašīnas un citus zemas emisijas gaisa transportlīdzekļus, kas nākotnē varētu atbalstīt loģistiku, medicīnisko transportu un citus pilsētas pakalpojumus.
Kā norāda projekta koordinators Dr. Džons Kenedijs no Dublinas Trīsvienības koledžas, Eiropas pilsētas saskaras ar pieaugošiem sastrēgumiem, pieaugošu pieprasījumu pēc ātrām piegādēm un pieaugošu spiedienu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Droni un citi uzlaboti gaisa mobilitātes risinājumi varētu palīdzēt risināt šīs problēmas, taču tikai tad, ja tie izpelnās to kopienu uzticību, kurām tie ir paredzēti.
Sabiedrības gatavības mērīšana
Viens no projekta centrālajiem mērķiem ir sabiedrības gatavības rādītāja (SRS) izstrāde. Šī jaunā novērtējuma sistēma ir paredzēta, lai novērtētu, cik gatavas kopienas ir pieņemt novatoriskus gaisa mobilitātes pakalpojumus.
Rezultātā tiks ņemti vērā tādi faktori kā troksnis, privātums, drošība, energoefektivitāte, ietekme uz klimatu un iekļautība. Tas tiks izstrādāts, izmantojot operatīvos datus no vairāk nekā 200 000 pabeigtām bezpilota lidaparātu misijām un vairāk nekā 200 ikdienas operācijām, ko veic konsorcija partneri.
Paredzams, ka galu galā VID kļūs par praktisku lēmumu atbalsta instrumentu pašvaldībām, aviācijas iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, ieviešot jaunus pilsētas gaisa mobilitātes pakalpojumus.
Demonstrācijas četrās Eiropas valstīs
Lai apstiprinātu koncepciju reālos apstākļos, PEGASUS organizēs demonstrācijas kampaņas Īrijā, Portugālē, Itālijā un Bulgārijā. Izmēģinājumos tiks izmantots plašs lidmašīnu klāsts, sākot no maziem paku piegādes droniem, kas pārvadā 2,5 kg smagu kravu, līdz kravas droniem, kas spēj pārvadāt kravas līdz 350 kg.
Īrijā paraugdemonstrējumi notiks Future Mobility Campus Ireland (FMCI) vertiportā Šenonā, kur tiks demonstrētas Manna, Connect Robotics, TechnoSky un Dronamics lidmašīnas. Papildu demonstrācijas ir plānotas darbības vietās, ko izmanto projekta partneri, ļaujot vietējām kopienām un citām ieinteresētajām personām iepazīties ar tehnoloģiju un sniegt atgriezenisko saiti.
Ceļvedis Eiropas pilsētām
Papildus sabiedrības gatavības rādītāja izstrādei PEGASUS izstrādās arī norādījumus par bezpilota lidaparātu infrastruktūru, izpētīs, kā gaisa loģistika var papildināt esošos transporta tīklus un identificēs ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus pilsētas gaisa mobilitātei.
Projekta secinājumi ir paredzēti, lai izveidotu praktisku ceļvedi, kas palīdzēs Eiropas pilsētām sagatavoties uz droniem balstītu transporta pakalpojumu ieviešanai. Pēc konsorcija domām, nākotnes gaisa mobilitātes risinājumiem jābūt ne tikai tehniski iespējamiem, bet arī saskaņotiem ar vietējo kopienu cerībām un vajadzībām.
Mannas gadījums izceļ reālās pasaules izaicinājumus
Īpaši izceļama ir Īrijas dronu piegādes kompānijas Manna Air Delivery līdzdalība, jo uzņēmums nesen paziņoja, ka pārtrauks savu darbību Īrijā. Pēc Mannas teiktā, valstij trūka valsts politikas ietvara bezpilota lidaparātu piegādes integrēšanai pilsētu teritorijās, atstājot paplašināšanos atkarīgu no atsevišķu vietējo iestāžu lēmumiem. Uzņēmums arī saskārās ar vairāku pašvaldību domju un vokālo kopienu grupu pretestību.
Lai gan Manna apgalvoja, ka lielākā daļa klientu novērtē tā piegādes pakalpojuma ātrumu un ērtības, iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no dronu centriem un bieži izmantotiem lidojumu koridoriem, pauda bažas par troksni.
Mannas pieredze parāda, cik kritiska var būt sabiedrības akceptēšana pilsētu bezpilota lidaparātu operāciju panākumiem. Tas arī atspoguļo PEGASUS pamatmērķi: saprast, kādos apstākļos iedzīvotāji vēlas izmantot novatoriskus gaisa mobilitātes pakalpojumus.
Balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem
PEGASUS nav pirmā iniciatīva Eiropā, lai pārbaudītu, vai sabiedrība pieņem pilsētu gaisa mobilitāti. 2021. gadā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) publicēja pirmā ES mēroga pētījuma rezultātus par iedzīvotāju attieksmi pret bezpilota lidaparātiem un gaisa taksometriem. Pētījumā atklājās, ka lielākā daļa eiropiešu šo tehnoloģiju uztvēra pozitīvi, ja tika pienācīgi risinātas bažas par drošību, troksni, privātumu un ietekmi uz vidi.
PEGASUS balstās uz šiem iepriekšējiem atklājumiem, pārvēršot tos praktiskā sabiedrības gatavības rādītājā, ļaujot politikas veidotājiem, regulatoriem un pakalpojumu sniedzējiem labāk novērtēt, kur un kādos apstākļos jaunie pilsētas gaisa mobilitātes pakalpojumi varētu iegūt sabiedrības atbalstu.
