Norvēģijas iekšzemes drošības dienests PST izmeklēja lielu skaitu ziņoto bezpilota lidaparātu novērojumu visā valstī 2025. gadā, tostarp incidentus lidostu, militāro objektu un citas kritiskās infrastruktūras tuvumā. Pēc aģentūras domām, neviens no šiem gadījumiem nevar būt saistīts ar ārvalstīm vai izlūkdienestiem. Daudzos gadījumos izrādījās, ka ziņotie “droni” nemaz nebija droni, bet gan zvaigznes, lidaparāti vai citas gaisa parādības.
Nav pierādījumu par ārvalstu iesaistīšanos
Ar šādu secinājumu intervijā norvēģu laikrakstam VG pauda PST departamenta direktore Ingere Houglenda. Viņa norāda, ka PST 2025. gadā nav atklājusi nevienu gadījumu, kurā būtu iesaistīts svešas varas vadīts drons.
Visu gadu policijas spēki gandrīz visā Norvēģijā saņēma padomus no sabiedrības par aizdomīgām dronu darbībām. Šos ziņojumus apstrādāja vietējās policijas vienības, savukārt PST tika pastāvīgi informēta un veica savus novērtējumus, lai noteiktu, vai kāds no novērojumiem varētu radīt draudus no ārvalstu vai izlūkdienestu puses.
“Mūsu mandāts ir identificēt un novērst draudus no ārvalstīm nacionālajai drošībai,” sacīja Holenda. “Pamatojoties uz 2025. gadā veikto izmeklēšanu, mēs esam tik pārliecināti, cik vien varam būt par izdarītajiem secinājumiem.”
Nepareizas identifikācijas ir izplatītas
Saskaņā ar PST datiem daudzi ziņojumi, kas izraisīja policijas brīdinājumus, vispār nebija saistīti ar droniem. Izmeklēšanā bieži atklājās zvaigznes, laikapstākļi, lidmašīnas vai helikopteri. Hauglands atzīmē, ka novērtēt attālumu un ātrumu, it īpaši naktī, šķiet īpaši grūti.
Neskatoties uz to, viņa uzsver, ka sabiedrības modrība joprojām ir svarīga. Iedzīvotāji tiek aicināti turpināt ziņot par aizdomīgiem novērojumiem, pat ja daudzi izrādās nekaitīgi. Šādi ziņojumi joprojām palīdz iestādēm saglabāt situācijas izpratni par darbībām Norvēģijas gaisa telpā.
Droni kā potenciāls drošības risks
Hauglands atzīst, ka droni var radīt reālus riskus drošības kontekstā. Ziņojumu pieaugums, viņa uzskata, atspoguļo plašāku ģeopolitisko klimatu, kurā bezpilota lidaparātiem ir arvien redzamāka loma mūsdienu karadarbībā, tostarp Ukrainā.
Teorētiski dronus var izmantot izlūkdatu vākšanai, signālu traucējumiem, sabotāžai, iebiedēšanai vai pat kinētiskiem uzbrukumiem. Tomēr viņa uzsver, ka tas nenozīmē, ka katrs bezpilota lidaparāta novērojums automātiski būtu jāinterpretē kā naidīga vai valsts sponsorēta darbība.
Noteikumu pārkāpumi, nevis spiegošana
Dažos no izmeklētajiem gadījumiem tika veikta policijas kontrole un naudas sodi, piemēram, ja personas lidoja ar droniem ierobežotā gaisa telpā. Kā norāda PST, tas ir atsevišķs jautājums no ārvalstīm, kas mēģina apdraudēt Norvēģiju.
Droni ir plaši pieejami, un tos izmanto gan hobiji, gan profesionāļi. Rezultātā ir neizbēgami, ka daži operatori ieiet ierobežotās zonās bez ļauna nolūka, bieži vien tāpēc, ka nepārzina noteikumus.
Iepriekš Norvēģijas policija arī paziņoja, ka nav atradusi nekādus pierādījumus iespējamajiem bezpilota lidaparātiem, kuru dēļ septembra beigās uz laiku tika apturēta gaisa satiksme ap Oslo lidostu Gardermoen.
Starptautiskais konteksts
Intervijā skarta arī situācija Dānijā, kur iepriekš tika paziņots par paaugstinātu trauksmes līmeni saistībā ar bažām par iespējamiem hibrīddraudiem. Hauglands atteicās komentēt Dānijas lietu, norādot, ka PST pilnvaras ir stingri iekšzemes. Viņa gan apstiprināja, ka Norvēģija uztur ciešus kontaktus ar Skandināvijas un Eiropas partneriem drošības jautājumos, kas saistīti ar droniem.
Norvēģijas atklājumi atspoguļo plašāku modeli citur Eiropā. Pēdējo mēnešu laikā Dronewatch ir publicējis vairākus rakstus par tā saukto “dronu panikas” vilni, kas pārņēma vairākas valstis, pēc ziņojumiem par neidentificētiem droniem militāro objektu, lidostu un enerģētikas infrastruktūras tuvumā. Gandrīz visos šajos gadījumos trūka pārliecinošu pierādījumu. Bieži vien palika neskaidrs, vai drons vispār bija klāt, nemaz nerunājot par to, kas to varētu vadīt.
Šķiet, ka PST secinājumi par 2025. gadu pastiprina šos iepriekšējos novērojumus: daudzus satraucošus ziņojumus var izskaidrot, nenorādot uz koordinētu dronu darbību vai ārvalstu iejaukšanos.
