Beļģijas Nacionālā drošības padome šonedēļ nolēma, ka turpmāk visi bezpilota lidaparāti un to piloti ir jāreģistrē. Saskaņā ar plānu nereģistrēts drons automātiski tiktu uzskatīts par “naidīgu” ar visām no tā izrietošajām sekām. Priekšlikuma mērķis ir atvieglot drošības dienestu dzīvi, taču tas nekavējoties rada virkni juridisku un tehnisku jautājumu par iespējamību, izmaksām un ES tiesisko regulējumu.
Fons
Pēdējo nedēļu laikā visā Eiropā ir parādījušies ziņojumi par iespējamiem bezpilota lidaparātiem lidostu, militāro bāzu un kritiskās infrastruktūras tuvumā. Beļģijā šī “dronu panika” sasniedza maksimumu, izraisot vairāku dienu traucējumus civilajā aviācijā.
Neskatoties uz to, ka joprojām ir maz vai nav nekādu konkrētu pierādījumu par reāliem bezpilota lidaparātiem – un plaši izplatītajos videomateriālos gandrīz noteikti redzami pilotēti lidaparāti – politiķi un drošības dienesti aicina veikt tālejošus pasākumus. Piemēram, aizsardzības ministrs Teo Frankens vēlas pieņemt lēmumu par 50 miljonu eiro ieguldījumu pretdronu pasākumos. Atsevišķi Drošības padome ceturtdien paziņoja par plānu ieviest obligātu bezpilota lidaparātu reģistrāciju.
Ko Eiropa jau regulē un kā Beļģija atšķirtos
ES tiesību aktos jau noteikts, ka bezpilota lidaparātu operatoriem ir jāreģistrējas. Reģistrācijas numurs ir jāparāda uz katra drona un daudzos gadījumos jāpārraida, izmantojot Remote ID. Izņēmumi pastāv ar C0 marķētiem bezpilota lidaparātiem vai mantotajiem bezpilota lidaparātiem, kas tiek izmantoti Open apakškategorijā A3. Uz valsts pārvaldītiem droniem, piemēram, policijas izmantotajiem droniem, arī neattiecas Remote ID prasība.
Pašreizējie ES noteikumi ir vērsti uz operatora (personas vai organizācijas) reģistrāciju, nevis uz katra atsevišķa drona valsts reģistru. Tāpēc Beļģijas plāns katru dronu reģistrēt centralizēti būtu nepārprotama novirze no ES regulējuma.
Juridiskie šķēršļi: vai dalībvalsts var to darīt?
Lai gan ES dalībvalstīm ir zināma elastība Eiropas noteikumu īstenošanā, obligāts visu dronu reģistrs būtu būtiskas izmaiņas ES regulējumā. Tas varētu izraisīt juridiskus izaicinājumus no Eiropas Komisijas vai citām dalībvalstīm, un nebūt nav droši, ka Beļģija varētu ieviest šādu sistēmu bez ES līmeņa pielāgojumiem.
Praksē politikas veidotājiem būtu jāpierāda, ka valsts dronu reģistrs ir saderīgs ar esošajām Eiropas delegācijām un nav pretrunā ar iekšējā tirgus noteikumiem. Joprojām ir ļoti apšaubāms, vai valsts reģistru var reāli saskaņot ar ES regulējumu.
Tehniskās iespējas un izmaksas
Drona reģistra izmantošana ir ierobežota, ja drona ID nevar nolasīt attālināti. Tam nepieciešama papildu tālvadības ID funkcionalitāte, kas iebūvēta dronā, vai pieņemams papildinājums, kas pārraida signālu. Lai gan attālais ID jau ir obligāts atsevišķām kategorijām ES kopš 2024. gada, Beļģijai paredzēta versija ar valsts specifikācijām varētu radīt papildu izmaksas un loģistikas slogu ražotājiem un lietotājiem. Hobistiem un mazajiem operatoriem tas varētu ātri kļūt pārmērīgi dārgi.
Turklāt papildinājums rada vēl vienu problēmu: bezpilota lidaparāti, kas sver mazāk par 250 gramiem – vairums izklaides modeļu – ar šādu ierīci var pārsniegt svara ierobežojumu, padarot to C0 klasifikāciju par spēkā neesošu saskaņā ar ES noteikumiem un atstājot lietotājam tehnisku pārkāpumu.
Atklāšana un izpilde: patiesais izaicinājums joprojām ir
Pat ar perfektu reģistru ļaunprātīga drona noteikšana un identificēšana ir tehniski sarežģīta. Atklāšanas sistēmām ir ierobežots diapazons, un tās nav drošas. Kad drons ir atklāts, iestādēm ātri jānosaka, vai tas ir “draugs vai ienaidnieks”, jānovērtē draudu līmenis un jāizlemj, vai veikt pretpasākumus UAS.
Ļaunprātīgie dalībnieki var vienkārši nereģistrēties un cerēt, ka atklāšana un ietekmes mazināšana tiek aizkavēta, vai izmantot reģistrētus dronus, kas iegūti, izmantojot zādzību vai starpniekus, kas nozīmē, ka reģistrs ir tālu no atteices droša risinājuma. Attālinātie ID signāli var būt arī viltoti, izjaucot noteikšanas sistēmas.
Kas maksā un kas pārrauga?
Ieviešot obligātu dronu reģistru, rodas jautājumi par finansējumu: kas sedz izmaksas – valdība, ražotāji vai galalietotāji? Turklāt ir jādefinē, kura iestāde pārvalda reģistru, kā tiek aizsargāta privātums un personas dati un kā dati tiek kopīgoti ar citām ES valstīm.
Bez skaidriem tehniskiem standartiem un finansēšanas līgumiem rezultāts varētu būt risinājumu savārstījums, kas grauj efektivitāti, nevis uzlabo to.
Viltus pozitīvu rezultātu un darbības dilemmu risks
Dažas dronu noteikšanas neizbēgami būs kļūdaini pozitīvi. Rīcība pret šķietami “naidīgu” bezpilota lidaparātu rada risku gan apkārtējiem cilvēkiem, gan valsts infrastruktūrai, tāpēc ir nepieciešami stingri noteikumi par to, kad var izmantot pret UAS vērstus pasākumus.
Pārāk plaša “naidīga” definīcija vai zems rīcības slieksnis var izraisīt nevajadzīgus incidentus, savukārt pārāk stingri noteikumi varētu padarīt pasākumu neefektīvu. Abas galējības ir bīstamas. Piemēram, 2024. gada beigās šķietamais bezpilota lidaparāta novērojums gandrīz izraisīja sadursmi starp Lielbritānijas policijas helikopteru un ASV F-15 virs RAF Lakenhītas.
Praktiskās sekas
Hobisti un profesionāli operatori jau ir pakļauti operatoru reģistrācijas un attālās ID pienākumiem. Valsts reģistrācijas prasība katram dronam palielinātu administratīvo slogu un, iespējams, prasītu aparatūras jauninājumus.
Ražotājiem būtu jāražo Beļģijai specifiski modeļi vai jāizstrādā pēcpārdošanas moduļi, radot jautājumus par atbildību un garantiju. Daudziem lietotājiem tas būtu gan dārgi, gan apgrūtinoši. Arī pārrobežu operācijas kļūtu ievērojami sarežģītākas.
Politikas programma
Ja Beļģija nopietni domā par papildu reģistrāciju, pirmais loģiskais solis ir cieša koordinācija ar Eiropas Komisiju un citām dalībvalstīm. Šāda pasākuma īstenošana pašreizējā ES ietvaros ir maz ticama. Alternatīva līdzinātos sava veida “Bexit”, Beļģijai atkāpjoties no EASA regulējuma, un tā sekas uz dronu nozari būtu neparedzamas.
Saprātīgāka pieeja būtu koncentrēties uz esošo noteikumu izpildi, proti, operatora reģistrāciju un attālo ID, nevis veikt pasākumus, kas lielākoties ir simboliski un, iespējams, neefektīvi pret ļaunprātīgiem dalībniekiem.
