Pēdējos piecos gados transporta sektorā ir paātrinājusies revolūcija. Elektriskie automobiļi, kas kādreiz bija vienīgais to automobiļu rezervāts, kuriem ir dziļas kabatas, ir nonākuši populārākajā tirgū.
Jaunākie Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 26. aprīlī publiskotie dati liecina, ka gandrīz viena no piektajām jaunajām automašīnām, kas šogad tiek pārdotas visā pasaulē, būs vai nu ar pilnu akumulatoru elektriskiem, vai no kontaktligzdām pievienojamiem hibrīda modeļiem. Paredzams, ka šogad kopumā tiks pārdoti 14 miljoni šāda veida transportlīdzekļu, salīdzinot ar aptuveni miljonu 2017. gadā.
Šī sprādzienbīstamā izaugsme liecina par nozares jauninājumiem un valdības iejaukšanos. Akumulatora izmaksu samazināšanās ir nodrošinājusi lielākas darbības attāluma automašīnas, palielinot to patērētāju pievilcību. Tikmēr valdības politika, tostarp draudošie aizliegumi pārdot jaunas benzīna un dīzeļdegvielas automašīnas dažās valstīs, ir mudinājusi cilvēkus pieņemt bezizmešu braukšanu.
Rezultāts ir pārmaiņas automobiļu rūpniecībā, kas pārveidos pasaules enerģijas patēriņu. Pasaules naftas pieprasījums pēc autotransporta sasniegs maksimumu 2025. gadā, prognozē IEA. “Iekšdedzes dzinējs ir bijis nepārspējams vairāk nekā gadsimtu, bet elektriskie transportlīdzekļi maina status quo,” sacīja Fatihs Birols no IEA.
Taču, lai gan pasaules transportlīdzekļu parka elektrifikācija sniedz priekšrocības klimatam, ir arī pamats bažām. Apvidus automobiļu popularitāte pēdējos gados ir pieaugusi, veidojot 42 procentus no visu automašīnu pārdošanas apjoma 2020. gadā. Tandēmā arī elektriskie apvidus auto ir iekarojuši vietu, kas veido aptuveni 35 procentus no elektrisko vieglo automašīnu pārdošanas apjoma 2022. gadā.
Kristians Brends no Oksfordas universitātes nodēvēja šo tendenci uz lielākiem automobiļiem par “mobesity” epidēmiju. Elektriskie apvidus automobiļi joprojām ir videi draudzīgāki nekā to benzīna un dīzeļdegvielas līdzinieki, taču to izmērs un svars dzēš dažus klimata ieguvumus no pārejas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV). To lielākajiem akumulatoriem ir nepieciešams arī vairāk neapstrādātu minerālu, piemēram, kobalta un litija, radot papildu spiedienu uz jau tā noslogotajām globālajām piegādēm. “Tendence uz lielākām automašīnām noteikti nav vēlama,” saka Brand.
Viņš ierosina jaunu politiku, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties mazākus EV, piemēram, pārgājienu nodokļi elektriskajiem SUV. “Protams, tas ir nepopulāri politikas veidotāju vidū, jo viņi baidās zaudēt balsis. Taču mēs varētu ietaupīt simtiem miljonu tonnu oglekļa laika gaitā, kumulatīvi, līdz 2050. gadam, ja mēs darītu kaut ko līdzīgu Apvienotajā Karalistē,” viņš saka.
Gaisa piesārņojums ir vēl viena problēma. Nabadzīgākajās valstīs, piemēram, Indijā, elektriskie skrejriteņi un tuk-tuki savos pulkos nomaina ar dīzeļdzinēju darbināmus transportlīdzekļus, ziņo IEA, kas ļaus ievērojami uzlabot pilsētu gaisa kvalitāti. Taču bagātākās valstīs, kur benzīna un dīzeļdegvielas automašīnas mēdz būt tīrākas, situācija nav tik skaidra, saka Frenks Kellijs no Londonas Imperiālās koledžas.
“Ieguvums no pārejas uz elektrisko transportlīdzekli no izplūdes gāzu emisiju viedokļa patiesībā ir diezgan mazs,” saka Kellijs. Un tā kā elektriskie transportlīdzekļi joprojām rada piesārņojumu no savām riepām, bremzēm un ceļa nodiluma, gaisa piesārņojums pilnībā nepazudīs. “Mums joprojām būs diezgan liela problēma mūsu pilsētās,” saka Kellija.
Tādējādi valdībām ir jādara vairāk, lai samazinātu atkarību no automašīnām, jo īpaši pilsētu teritorijās, saka Kellijs. “Tīrs sabiedriskais transports ir risinājums mūsu gaisa piesārņojuma problēmai pilsētu teritorijās,” viņš saka. “Un tiešām, mums vajadzētu pēc iespējas samazināt visus privātos transportlīdzekļus, nevis svinēt palielināto skaitu.”