Jau ziņots, ka liela mēroga bezpilota lidmašīnas trauksme Somijā, kas maija vidū uz laiku apturēja gaisa satiksmi Helsinku apkārtnē, tika izsaukta Ukrainas bruņoto spēku kļūdas dēļ. Tā ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat, atsaucoties uz avotiem, kas ir informēti par šo lietu. Saskaņā ar ziņojumu Ukraina brīdināja Somijas varas iestādes, ka ar sprāgstvielām piekrauti bezpilota lidaparāti, kas paredzēti mērķiem Krievijā, nejauši nosūtīti Somijas virzienā. Faktiskais riska līmenis joprojām nav skaidrs. Saskaņā ar Somijas Aizsardzības spēku sniegto informāciju droni nekad nav iekļuvuši Somijas gaisa telpā.
Brīdinājums no Ukrainas
15. maijā Somijas Ūsimā reģiona iedzīvotāji, kur dzīvo aptuveni 1,8 miljoni cilvēku, tika mudināti palikt iekštelpās iespējamā bezpilota lidaparāta apdraudējuma dēļ. Gaisa satiksme Helsinku-Vantaa lidostā tika apturēta uz vairākām stundām, savukārt Somijas gaisa spēki paaugstināja gatavības līmeni un izvietoja papildu līdzekļus situācijas uzraudzībai.
Kā ziņo Helsingin Sanomat, trauksmi izraisīja Ukrainas valdības brīdinājums. Tiek ziņots, ka liela mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā pret mērķiem Krievijā viens vai vairāki ar sprāgstvielām piekrauti uzbrukuma droni novirzījās no paredzētā maršruta un devās Somijas virzienā. Ne Ukrainas valdība, ne Ukrainas militārpersonas neatbildēja uz laikraksta jautājumiem par incidentu.
Somijas iestādes nekad nav pilnībā izskaidrojušas sava draudu novērtējuma pamatojumu. Taču Somijas aizsardzības spēki jau nākamajā dienā paziņoja, ka bezpilota lidaparāti pietuvojušies Somijai no Krievijas teritorijas. Tas veicināja pieņēmumus, ka incidents varētu būt saistīts ar Krievijas rīcību vai atriebību. Kā raksta Helsingin Sanomat, varas iestādes nekavējoties neizlaboja šo priekšstatu, lai gan brīdinājums bija no Ukrainas.
Droni nekad nesasniedza Somiju
Jo īpaši Somijas aizsardzības spēki apgalvo, ka neviens no bezpilota lidaparātiem galu galā neiekļuva Somijas gaisa telpā. Iemesls paliek nezināms. Viena iespēja ir tāda, ka bezpilota lidaparātus pārtvēra Krievijas pretgaisa aizsardzība, pirms tie sasniedza Somiju.
Tā rezultātā reālo risku, kas tiek radīts Somijai, joprojām ir grūti novērtēt. Varas iestādes nav atklājušas, cik bezpilota lidaparātu bija iesaistīti vai cik daudz sprāgstvielu tie pārvadāja. Nekādi radara pēdas, atklāšanas dati vai citi pierādījumi nav publiskoti.
Neilgi pēc incidenta Somijas prezidents Aleksandrs Stubs paziņoja, ka netic, ka Krievija būtu apzināti nosūtījusi bezpilota lidaparātus Somijas virzienā. Viņa vērtējums balstījās uz Somijas Aizsardzības spēku un Gaisa spēku sniegto informāciju. Kā vēsta Helsingin Sanomat, incidentu, iespējams, izraisījusi kļūda misijas plānošanā. Liela attāluma uzbrukuma droniem pirms palaišanas tiek ieprogrammētas mērķa koordinātas un ceļa punkti, un šajā procesā kļūdas nevar pilnībā izslēgt.
Pieaug bažas par pārrobežu bezpilota lidaparātu incidentiem
Somijas incidents nav atsevišķs gadījums. Pēdējos mēnešos ar Krievijas un Ukrainas karu saistīti droni atrasti arī Igaunijā, Latvijā un Rumānijā. Dažos gadījumos par vainīgu tika uzskatīta Krievija, savukārt citos izmeklētāji norādīja uz navigācijas kļūdām vai traucējumiem, kas ietekmēja Ukrainas dronu darbību.
Šis incidents, visticamāk, veicinās NATO ietvaros notiekošās diskusijas par pieaugošo risku bezpilota lidaparātiem noklīst ārpus tiešās konflikta zonas. Somija un Baltijas valstis vairākkārt ir aicinājušas NATO austrumu flangā nodrošināt spēcīgākas pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējas. Līdzīgi incidenti Latvijā iepriekš izraisīja politisko krīzi, kas galu galā noveda pie valsts valdošās koalīcijas sabrukuma.
