Beļģijas izmeklējošās televīzijas programmas Pano pārraide izraisījusi politiskas pretrunas ap aizsardzības ministru Teo Frankenu. Ziņojumā ir kritiski aplūkots iespējamais Krievijas bezpilota lidaparātu novērojumu vilnis virs Beļģijas 2025. gada beigās, un jo īpaši tas, kā ministrs un militārpersonas apstrādāja šos signālus. Secinājumi ir neērti: vairākus mēnešus pēc tā dēvētās dronu krīzes joprojām nav skaidru pierādījumu par naidīgu darbību, savukārt uztvertos draudus toreiz spēcīgi pastiprināja gan politiķi, gan mediji.
Nav pierādījumu par naidīgiem droniem
Saskaņā ar Pano izmeklēšanu joprojām nav apstiprinātu pierādījumu tam, ka naidīgi droni patiešām darbojušies virs Beļģijas. Tas ir krasā pretstatā situācijai 2025. gada oktobrī un novembrī, kad tika ziņots par desmitiem novērojumu, tostarp virs Elsenbornas militārās bāzes un Briseles lidostas tuvumā. Krīzes kulminācijā gaisa satiksme Zaventemas apkārtnē tika pat uz laiku apturēta jūtamu draudu dēļ.
Kamēr federālā prokuratūra joprojām izmeklē desmitiem incidentu, vēl nav izdarīti nekādi secinājumi par novērojumu izcelsmi vai raksturu. Konkrēti, līdzīgi ziņojumi citās Eiropas valstīs arī nav pierādījuši valsts dalībnieku, piemēram, Krievijas, iesaistīšanos. Tomēr šo saikni jau pašā sākumā netieši ierosināja Beļģijas aizsardzības amatpersonas.
Ministra loma tiek pārbaudīta
Ministra Frankena nostāja ir pakļauta papildu spiedienam viņa paša lomas komunikācijā saistībā ar incidentiem. Pano atklāj, ka viņš personīgi dalījās ar Beļģijas laikrakstu HLN kadrus, kuros redzams, ka virs Briseles lidostas ir redzams “liels drons”. Videoklipu vēlāk pārtvēra Nīderlandes plašsaziņas līdzekļi, tostarp NU.nl, RTL Nieuws un AD.
Vēlāk noskaidrojās, ka materiālos tiešām bija redzams naktī filmēts policijas helikopters. Videoklipa labojumi un noņemšana sekoja tikai nedēļas vēlāk.
Pēc Pano žurnālistu domām, ministrs tādējādi veicināja sabiedrības bažas. Tas ir īpaši problemātiski, ņemot vērā to, ka Frankens iepriekš parlamentā bija paziņojis, ka nav proaktīvi komunicējis par bezpilota lidaparātu incidentiem.
Miljoni iztērēti bez konkursa
Papildus komunikācijai tiek rūpīgi pārbaudīts arī iepirkuma process. Neilgi pēc pirmajiem novērojumiem Frankens paziņoja par paātrinātu pretdronu iespēju ieviešanu. Galu galā aptuveni 50 miljoni eiro tika piešķirti atklāšanas sistēmu un pret-UAS aprīkojuma iegādei.
Pano ziņojumā norādīts, ka šie iepirkumi netika pakļauti standarta publiskajam konkursam. Finanšu inspekcijas kritiskie ieteikumi tika ignorēti, un starp piegādātājiem nenotika konkursa piedāvājums. Ir arī norādes, ka cenas varētu būt paaugstinātas un ka izvēlētajiem pārdevējiem tika dotas priekšrocības.
Jāatzīmē arī tas, ka investīcijas bija vērstas uz RF noteikšanas sistēmām, savukārt Frankens tajā laikā ieteica, ka droni tika darbināti, izmantojot 5G tīklus.
Eiropas konteksts: panika un nepareiza interpretācija
Raidījuma laikā Pano runāja ar žurnālistiem un pētniekiem vairākās Eiropas valstīs. Kopējā aina ir viena no kontinenta mēroga bažām, ko izraisa nepareizi interpretēti novērojumi, ko pastiprina nekritisks plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums un spēcīgi politiski paziņojumi.
Daudzos gadījumos vēlāk izrādījās, ka ziņotie “droni” ir lidmašīnas, helikopteri vai citi gaismas avoti. Tomēr lielais secīgo ziņojumu skaits apvienojumā ar ģeopolitisko kontekstu radīja vidi, kurā ātri tika pieņemti ļaunprātīgi nodomi.
Politiskā nokrišņi
Atklāsmes jau ir rosinājušas politisku rīcību. Parlamenta militāro iepirkumu komitejas priekšsēdētājs Stafs Aerts aicinājis Frankenu sniegt paskaidrojumus parlamentā. Viņš raksturoja šo afēru kā “smirdošu pēc tuvības” un norādīja, ka parlaments, iespējams, ir maldināts.
Aerts vēlas noskaidrot, vai ministrs aktīvi piedalījās draudu naratīva veidošanā un vai valsts līdzekļi tika izlietoti likumīgi un efektīvi.
Atbildes pieprasījis arī deputāts Vlaams Belangs Anniks Pontjē. Paziņojumā savas partijas tīmekļa vietnē viņa aicināja šo lietu rūpīgi izmeklēt un ierosināja izveidot neatkarīgu militāro iepirkumu uzraudzības komiteju.
