Paaugstinātas bažas: 11 kritiski trūkumi pašreizējā dronu ģeogrāfiskās apziņas sistēmā

Eiropas bezpilota lidaparātu regulējuma pamatā ir cēls mērķis: integrēt dronos ģeotelpisko izpratni, lai uzlabotu gaisa telpas drošību. Droniem ar C1, C2 vai C3 marķējumu ir obligāti jābūt aprīkotiem ar sistēmu, kas informē pilotu par ģeogrāfiskajām zonām, kur lidošana ir ierobežota vai aizliegta. Ideālā gadījumā tam vajadzētu novest pie drošas dronu integrācijas gaisa telpā. Tomēr realitāte ir izrādījusies sarežģīta, kā liecina Dronewatch analīze.

“Ģeoapziņas” jēdziens

Lai novērstu bezpilota lidaparātu lidošanu neatļautās zonās, daudzi patērētāju droni jau vairākus gadus ir aprīkoti ar ģeožogu. DJI, vadošais dronu ražotājs, izstrādāja Fly Safe sistēmu, kas sastāv no kartes informācijas, kas automātiski tiek ielādēta katrā tikko pārdotajā dronā. Šī sistēma neļauj droniem pacelties gaisā vai brīdina lietotājus par ierobežotām zonām. Atjauninājumi tiek veikti, vienkārši nospiežot pogu. Lietotāji ar paplašinātām atļaujām var pieprasīt pagaidu atbloķēšanu, izmantojot DJI portālu.

Eiropas dronu noteikumu ieviešana radīja jaunu ģeotelpiskās izpratnes standartu. Šī standarta mērķis ir nodrošināt, lai visi droni neatkarīgi no zīmola vai modeļa ielādētu vienas un tās pašas ģeogrāfiskās zonas. Atbildība par šo zonu noteikšanu ir pārgājusi no ražotājiem uz dalībvalstīm, kurām šī informācija ir jāpadara pieejama bezpilota lidaparātu operatoriem. Droniem ir jābūt saskarnei šīs vietējās ģeogrāfiskās informācijas ielādei.

Problēmu analīze

Neskatoties uz teoriju, ģeotelpiskās izpratnes sistēmas ieviešana saskaras ar daudzām problēmām. Dažādās frontēs ne tikai trūkst īstenošanas, bet ir arī konceptuālas nepilnības. Pamatojoties uz lietotāju pieredzi, Dronewatch ir apkopojis plašu problēmu analīzi, kam sekoja vairāki ieteikumi.

1. Lietotājam draudzīguma trūkums

Galvenā problēma saistībā ar ģeotelpiskās izpratnes ieviešanu dronos ir sistēmas lietotājam draudzīguma trūkums. Lietotājiem ir grūti savā dronā manuāli ielādēt ģeogrāfiskās zonas, kas tiek nodrošinātas JSON failā ED-269 formātā. Šis process dažādiem zīmoliem un modeļiem ievērojami atšķiras, radot šķērsli daudziem lietotājiem. Procedūru nekonsekvence rada apjukumu un neapmierinātību, jo ne visi piloti pārvalda savu ierīču tehniskos aspektus.

2. Neticamas darbības trūkums

Turklāt pareiza ģeogrāfiskā zonējuma ielāde nebūt nav droša. Sistēma ir pakļauta kļūdām; viena drukas kļūda JSON failā var izraisīt kļūdas ziņojumu, kas neļauj pareizi ielādēt failu. Šī problēma rada bažas par sistēmas uzticamību un precīzas un atjauninātas ģeozonējuma uzturēšanas praktiskumu dronā, kā to nosaka tiesību akti.

3. Izaicinājumi izpildes jomā

Šo noteikumu izpilde arī rada problēmas. Nav skaidrs, kā tiek pārbaudīta jaunākā ģeozonējuma esamība dronos un kādas ir neatbilstības sekas. Lietotāju iespēja neatkarīgi pielāgot JSON failu vēl vairāk apdraud ģeogrāfiskās zonēšanas sistēmu. Tā kā JSON faili nav šifrēti, tos var mainīt, izmantojot vienkāršu teksta redaktoru, ļaujot viegli noņemt vai modificēt zonas.

4. Faktisko ierobežojumu neesamība

Pašreizējā ieviešana arī palaiž garām iespēju fiziski ierobežot dronu iekļūšanu aizliegtajās zonās. Tā vietā viņi saņem tikai brīdinājuma ziņojumus bez faktiskiem ierobežojumiem, apšaubot sistēmas efektivitāti. Šis aspekts ir ļoti svarīgs, lai novērstu lidojumus īpaši jutīgās zonās, piemēram, lidostu vai cietumu tuvumā.

5. Problēmas ar atjauninājumiem un apkopi

Turklāt ģeogrāfiskā zonējuma atjaunināšana un uzturēšana ir loģistikas izaicinājums. JSON faila pārvaldība, kļūdu labošana un visu lietotāju piekļuves nodrošināšana jaunākajai versijai prasa ievērojamas pūles. Lietotājiem manuāli jāpārbauda jaunas versijas un, ja tādas ir, tās jālejupielādē un jāinstalē. DJI droniem šī sarežģītība ir palielināta, jo lokālie ģeogrāfiskie zonējumi tagad tiek apvienoti ar ražotāja zonējumiem, kas tiek atjaunināti atšķirīgi, pievienojot papildu sarežģītības slāni.

6. Problēmas ar lieliem datu failiem

Dažu zonējuma failu lielums arī rada problēmas. Tādās valstīs kā Vācija un Francija pilsētu teritorijas ir atzīmētas kā lidojumu aizlieguma zonas, kā rezultātā tiek veidotas ļoti detalizētas zonu kartes. Tas prasa ievērojamu atmiņu un apstrādes jaudu no droniem, tiktāl, ka dažus ģeogrāfiskos failus nevar importēt vai apstrādāt. Pat mazāk apjomīgi faili ievērojami palēnina veiktspēju.

7. Pārmērīgas zonas un brīdinājumi

Dažās valstīs, tostarp Nīderlandē, lielais zonu skaits izraisa (noraidāmu) brīdinājumu pārslodzi. Lietotāji var ignorēt šos brīdinājumus, it īpaši, ja tie šķiet neatbilstoši. Piemēram, noteiktas pagaidu lidojumu aizlieguma zonas, kas ir aktīvas tikai vienu dienu gadā, tiek rādītas visu gadu.

8. Iespējamais strīds

Interesanti, ka var rasties arī pretēja situācija. Nīderlandē daudzas vietējās pašvaldības un zemes apsaimniekotāji patstāvīgi nosaka lidojumu aizlieguma zonas. Tiem bieži trūkst juridiska pamata, un tāpēc tos nevar uzskatīt par oficiālām ģeozonām. Šādas zonas neparādās oficiālajā ģeoinformācijā, kas var izraisīt strīdus ar vietējiem tiesībaizsardzības darbiniekiem un mežsargiem, kad dronu piloti paļaujas uz ģeotelpiskās apziņas sistēmu.

9. Nespēja ielādēt vairākas datu kopas vienlaicīgi

Personas, kas vēlas lidot pāri robežām, saskaras ar citu problēmu. Piemēram, DJI ir sakārtojis, ka tad, kad tiek ielādēts JSON fails no citas dalībvalsts, iepriekš ielādētās ģeogrāfiskās zonas tiek noņemtas no atmiņas. Tāpēc bezpilota lidmašīnā nav iespējams vienlaikus būt vairākas ģeogrāfiskās datu kopas.

10. Grūtības ar importēto failu noņemšanu

DJI dronu gadījumā nav iespējams manuāli noņemt importētu JSON failu, kad tas ir ielādēts. Ražotājs to apstiprinājis Dronewatch. Dronewatch plāno piedāvāt “ātro labojumu” importēto ģeogrāfisko datu kopu noņemšanai, neatiestatot dronu un kontrolieri.

11. Nepietiekama izglītība

Visbeidzot, komunikācijas trūkums būtiski grauj ģeotelpiskās izpratnes koncepciju. Ideālā gadījumā tas būtu jārisina dalībvalstīm, taču saskaņā ar Dronewatch datiem neviena valsts valdība nav efektīvi organizējusi šādu izglītību. Nav arī skaidrs, kur dronu piloti var atrast citu valstu ģeogrāfiskās datu kopas.

Secinājums un ieteikumi

Teorētiski ģeotelpiskās izpratnes ieviešana bezpilota lidaparātos ir solis uz priekšu gaisa telpas regulēšanā. Tomēr tā praktiskā īstenošana ir pilns ar izaicinājumiem. Lietotājam draudzīguma trūkums, tehniskie ierobežojumi un neefektīva izpilde mazina sistēmas iespējas uzlabot gaisa telpas drošību. Ieviešanas pārvērtēšana, koncentrējoties uz pieejamību, uzticamību un izpildi, ir ļoti svarīga.

Pašlaik ģeotelpiskā izpratne labākajā gadījumā rada drošības ilūziju. Tas ir piemērs pasākumam, kas izstrādāts bez praktiskas pārbaudes pirms ieviešanas. Problēmas ir tas, ka kopš 1. janvāra bezpilota lidaparātu pilotiem Open kategorijā ar C1, C2 vai C3 bezpilota lidaparātiem ir juridiski pienākums izmantot sistēmu, taču viņi saskaras ar daudzām problēmām.

Dronewatch iesaka augstākajos līmeņos, proti, EASA un Eiropas Komisijā, pēc iespējas ātrāk pārskatīt ģeotelpiskās izpratnes sistēmu un regulas 2019/945 un 947, vēlams konsultējoties ar ražotājiem. Ieteikumi attiecas arī uz valsts līmeni.

Eiropas politikas veidotājiem:

– Izveidot vienotu ES mēroga regulējumu ģeogrāfisko zonu piešķiršanai vai noraidīšanai, ko dalībvalstis var ieviest savās zonu pieteikšanās procesā.
– Nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamos rīkus, lai izveidotu un apstiprinātu zonējuma failus.
– Izmantojiet atvērtos datus un pieprasiet dronu ražotājiem lietotājam draudzīgā veidā izgūt un atjaunināt ģeogrāfiskās datu kopas, izmantojot centrālo serveri.
– Izvairieties no nepieciešamības manuāli augšupielādēt datu kopas, neļaujot lietotājiem tās pārveidot teksta redaktorā.
– Novērst datu kopu “kraušanu” (informācija no dalībvalstīm uz ražotāja ģeogrāfiskās sistēmas), nodrošinot “vienotu patiesības avotu”.
– Iespējot vairāku datu kopu ielādi, kas saistītas ar dažādām valstīm, paralēli pārrobežu operācijām.
– Īstenošanas nolūkos ieviest kāda veida versiju kontroli, iespējams, apvienojot to ar datu kopu šifrēšanu un ciparsertifikātiem.
– Ļaujiet operatoriem, kuriem ir lielākas pilnvaras, iespēju pilnībā atspējot ģeotelpiskās izpratnes sistēmu.
– pārbaudīt sistēmas praksē pirms to noteikšanas par obligātām. Sistēmām, kas vēl nav pilnībā izstrādātas, tāpat kā pašreizējās ģeotelpiskās izpratnes sistēmas, nekad nevajadzētu būt obligātai, lai novērstu bezpilota lidaparātu pilotu netīšus pārkāpumus.

Valsts politikas veidotājiem:

– Ievērojiet piesardzību, izveidojot lidojumu aizlieguma zonas un zonas ar ierobežojumiem, lai izvairītos no tā, ka lietotāji ignorē brīdinājumus. Zonēšanai nevajadzētu būt svarīgākam par personīgo atbildību un vispārīgo noteikumu zināšanām.
– Lūdziet atsauksmes no dronu operatoriem par viņu pieredzi saistībā ar ģeotelpisko izpratni. Viņu vērtīgās atziņas var ievērojami uzlabot sistēmu.
– Sadarboties ar pašvaldībām un zemes apsaimniekotājiem, kas patstāvīgi nosaka lidojumu aizlieguma zonas. Informējiet viņus par zonējuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka bezpilota lidaparātu piloti kategorijā Open var paļauties uz ģeotelpiskās izpratnes sistēmu.

Vispārīgi:

– Uzlabojiet saziņu ar dronu pilotiem. EASA ir jāsniedz skaidra un praktiski apstiprināta informācija dalībvalstīm, kas veido pamatu tiešo lietotāju tālākizglītībai. Valstu valdībām būtu aktīvi jānodrošina izglītība, izmantojot savus kanālus, asociācijas un attiecīgos plašsaziņas līdzekļus.