Ministrs Barijs Madlener (infrastruktūra un ūdens pārvaldība) pagājušajā nedēļā iesniedza DronBoost ziņojumu Nīderlandes parlamentam. Šis ziņojums, kas izstrādāts sadarbībā ar nozares un pētniecības iestādēm, ir aprakstīta stratēģija, lai paātrinātu holandiešu dronu ekosistēmas attīstību un ieviešanu. Ministrs arī norāda, ka Nīderlande un Eiropa pašlaik lielā mērā ir atkarīga no droniem un ar droniem saistītām tehnoloģijām no valstīm, kas nav ES, kurām varētu būt negatīvas sekas.
Inovāciju un sadarbības stimulēšana
Programmas dronBoost mērķis ir stiprināt holandiešu dronu ekosistēmu, veicinot inovācijas un sadarbību. Saskaņā ar ziņojumu droni piedāvā ne tikai stratēģiskas priekšrocības aizsardzībā un drošībā, bet arī ekonomiskās iespējas un sabiedrības ieguvumus. Šī tehnoloģija var veicināt efektīvāku loģistiku, ātrāku ārkārtas reakciju, ilgtspējīgāku lauksaimniecību un uzlabotu vitāli infrastruktūras pārbaudi.
Pieci sabiedrības lietošanas gadījumi
Ziņojumā ir identificētas piecas galvenās jomas, kurās droniem var būt būtiska ietekme:
1. Drošāki ostas – droni uzlabo drošību un efektivitāti ostas un jūras operācijās un veicina emisiju samazināšanu.
2. Ātrākie neatliekamās palīdzības dienesti – droni atbalsta pirmos reaģējošos reaģēšanu uz negadījumiem un uzlabo panākumu līmeni meklēšanas operācijās.
3. Produktīvāka lauksaimniecība – precizitātes lietojumi, izmantojot dronus, ļauj ilgtspējīgāku kultūraugu pārvaldību un lielāku ražu.
4. Accessable Healthcare – droni atvieglo steidzamu medicīnisko piederumu pārvadāšanu pat attālos rajonos.
5. Nākotnes drošība-militārā mērā mērķis ir izvietot dronus izlūkošanas, uzraudzības un loģistikas atbalsta veikšanai gan militārā, gan civilā operācijā.
Septiņi sabiedriski projekti ātrākai integrācijai
Lai paātrinātu dronu ieviešanu, droneboost koncentrējas ne tikai uz pieciem lietošanas gadījumiem, bet arī uz septiņiem izšķirošiem labvēlīgiem faktoriem:
– Ārpus vizuālās redzamības līnijas (BVLOS) lidošana – noteikumu izstrāde un infrastruktūra droniem, kas darbojas ārpus pilota redzes līnijas.
-U-Space-dronu digitālā gaisa satiksmes pārvaldības sistēma.
– atļaujas – caurspīdīgāka un efektīvāka atļauju izsniegšanas procesa izveidošana.
– Zemes infrastruktūra – dronu mezglu un loģistikas tīklu izstrāde.
– Zināšanu platforma – mudināšana uz sadarbību un inovācijām nozarē.
– Cilvēkkapitāls – izglītības un apmācības programmas dronu nozares profesionāļiem.
– Pētniecība un organizācija – pētniecības un attīstības stimulēšana un politikas attīstības atbalstīšana.
Investīciju vajadzība: gandrīz 80 miljoni eiro
Tiek lēsts, ka kopējās programmas izmaksas, kas darbojas līdz 2030. gadam, pārsniedz 79 miljonus eiro. Saskaņā ar analīzi, sagaidāms, ka katrs Eiro, kas ieguldīts dronboost, iegūs atdevi 1,15 euro līdz 1,70 eiro, piemēram, samazinot satiksmes sastrēgumus vai uzlabojot lauksaimniecības zemes izmantošanu. Turklāt iniciatīvas mērķis ir stiprināt Nīderlandes un Eiropas tehnoloģisko neatkarību, uzturēt konkurētspējīgu ekonomiku un sasniegt klimata mērķus.
Pēc Madlener teiktā, valdības, rūpniecības un pētniecības iestāžu sadarbība ir būtiska, lai sasniegtu dronboost ambīcijas. Partneru vidū ir NLR, ANWB, WUR, NVWA, Roterdamas osta, RWS/drone2go un LVNL. Ministrija sniegs gada pārskatus par programmas progresu.
Atkarība no Eiropas droniem, kas nav Eiropas
Pievienotajā parlamentārajā vēstulē ministrs Madlener paziņo, ka Nīderlandei nav vēlama, lai lielākoties būtu atkarīga no droniem un dronu aparatūras no valstīm, kas nav Eiropas valstis. Viņš apgalvo, ka tas rada drošības riskus, jo īpaši kritiskās infrastruktūras un aizsardzības pieteikumu pārbaudē.
Tomēr tas, kā dronboost nemazinās šo atkarību, joprojām nav skaidrs. Ierosinātā stratēģija galvenokārt koncentrējas uz lietojumprogrammām, nevis uz alternatīvas aparatūras izstrādi, iegūšanu vai ražošanu.
