Nav operatora ID, nav pacelšanās: Brisele vēlas tehniski bloķēt dronus

Ar savu nesen prezentēto bezpilota lidaparātu un pretdronu drošības rīcības plānu Eiropas Komisija ir izklāstījusi tālejošu pasākumu kopumu, kas varētu tieši ietekmēt lielu daļu Eiropas bezpilota lidaparātu operatoru. Galvenais plāna elements ir nodoms tehniski padarīt neiespējamu noteiktu bezpilota lidaparātu pacelšanos, ja vien nav ievadīts derīgs operatora reģistrācijas numurs. Turklāt Brisele vēlas paplašināt attālās ID un ģeogrāfiskās nožogojuma pienākumus, iekļaujot dronus, kuru svars pārsniedz 100 gramus, un izpētīt 5G tīklu izmantošanu liela mēroga dronu noteikšanai.

Obligāta reģistrācija un Remote ID droniem, kuru svars pārsniedz 100 gramus

Viens no konsekventākajiem priekšlikumiem rīcības plānā ir reģistrācijas un identifikācijas prasību attiecināšana uz visiem droniem, kuru svars pārsniedz 100 gramus. Konkrēti, Komisija plāno:
• Nodrošināt obligātu reģistrāciju bezpilota lidaparātu operatoriem, kuru svars pārsniedz 100 g
• Paplašināt tiešās attālās ID saistības arī bezpilota lidaparātiem, kuru svars pārsniedz 100 g
• Novērst pacelšanos, ja vien nav ievadīts derīgs operatora identifikācijas numurs
• Turpināt attīstīt un, iespējams, paplašināt ģeožogu un ģeogrāfiskās apziņas funkcijas

Priekšlikums tehniski bloķēt pacelšanos bez operatora ID ir būtiskas izmaiņas. Tas radītu tiešu programmatūras līmeņa saikni starp reģistrāciju un lietojamību. Praksē tas nozīmē, ka droniem var būt nepieciešams pārbaudīt derīgu operatora numuru pirms motoru aktivizēšanas.

Atpūtas pilotiem, kas lido ar vieglākiem plaša patēriņa droniem, tas varētu radīt papildu atbilstības prasības. Tajā pašā laikā Komisija atsaucas arī uz “regulējuma vienkāršošanu un elastību noteiktām darbībām”, liekot domāt, ka profesionāli operatori var gūt labumu no racionalizētām procedūrām skaidri definētos scenārijos, tostarp VLOS un BVLOS darbībās.

Ģeozonēšana un digitālā gaisa telpas pārvaldība

Rīcības plāna pamatā ir esošais Eiropas tiesiskais regulējums, tostarp U-space, bet tajā ir atzīta nevienmērīga īstenošana dalībvalstīs. Komisija plāno paātrināt UAS ģeogrāfisko zonu digitālo publicēšanu un izvērtēt tehniskos nosacījumus turpmākajām ģeožogu funkcijām.

Mērķis ir samazināt risku, ka atbilstošiem bezpilota lidaparātiem netīši varētu iekļūt ierobežotās vai jutīgās zonās. Paralēli ģeogrāfiskās apziņas prasības var tikt attiecinātas uz visiem droniem, kuru svars pārsniedz 100 gramus.

Kopumā šie pasākumi norāda uz stingrāk kontrolētu digitālo gaisa telpas vidi, kurā atrašanās vietas dati, reģistrācijas informācija un lidojumu atļaujas ir arvien vairāk savstarpēji saistītas.

ES uzticamā drona marķējums

Vēl viens ievērojams priekšlikums ir ES uzticama drona marķējuma izveide. Šis apzīmējums attiektos uz civiliem bezpilota lidaparātiem, ko izmanto kritiskās infrastruktūras tuvumā, drošības nolūkos vai citos sensitīvos kontekstos.

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju marķējums būtu balstīts uz neatkarīgu trešās puses verifikāciju un noteiktu papildu produkta līmeņa uzticamības un noturības kritērijus. Tas varētu ietvert kiberdrošības prasības, piegādes ķēdes pārbaudi un drošu komponentu izmantošanu.

Ražotājiem tas var ieviest papildu sertifikācijas ceļus. Operatoriem tas varētu kļūt par priekšnoteikumu līgumiem vai atļaujām, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru, ostām, enerģētikas objektiem vai pierobežas zonām.

5G tīkli kā dronu noteikšanas slānis

Papildus operatoru regulējuma izmaiņām rīcības plānā ir ieviests vērienīgs tehnoloģiskais komponents: 5G telekomunikāciju tīklu izmantošana, lai atklātu dronus.

Komisija ierosina divu līmeņu pieeju:
1. Pieslēgtu dronu noteikšana, izmantojot tīkla analīzi, identificējot neparastas SIM darbības, datu modeļus vai kustības uzvedību.
2. Šūnu uztveršana, kur 5G antenas darbojas kā izkliedēti radaram līdzīgi sensori, atklājot traucējumus radiosignālos, ko izraisa lidojoši objekti, tostarp nesaistīti droni un pat baloni.

Dati no 5G, radara, optiskajiem sensoriem un citām sistēmām tiks integrēti vienotā situācijas izpratnes platformā, ko dēvē par “vienotu gaisa displeju”. Uz AI balstītas sistēmas palīdzētu atšķirt likumīgus bezpilota lidaparātus, nesadarbojamus dronus un citus objektus, piemēram, putnus.

Dronu operatoriem tas nozīmē, ka gaisa telpas uzraudzība arvien vairāk var paļauties uz tīkla līmeņa noteikšanu, nevis tikai uz Remote ID uztvērējiem vai tradicionālajiem radariem.

Pretdronu iespēju palielināšana

Rīcības plānā liela uzmanība veltīta arī pretdronu sistēmām. Komisija paredz:
• 250 miljoni eiro pretdronu tehnoloģijām uz sauszemes un jūras robežām
• Plašāka virzība, lai izstrādātu Eiropā ražotus traucētājus, lāzerus un pārtveršanas sistēmas
• 400 miljonu eiro investīcijas, kas saistītas ar aizsardzības gatavību, tostarp sadarbību ar Ukrainu, izmantojot bezpilota lidaparātu aliansi

Komisija nepārprotami atzīst, ka robeža starp civilajiem un militārajiem bezpilota lidaparātiem kļūst arvien neskaidrāka. Piedāvātās sistēmas var tikt atkārtoti izmantotas ar ierobežotām modifikācijām, radot hibrīdus drošības riskus. Tāpēc noturības, noteikšanas un reaģēšanas spēju stiprināšana ir priekšnoteikums sabiedrības uzticībai un Eiropas dronu tirgus nepārtrauktai izaugsmei.

Ko tas nozīmē Eiropas dronu operatoriem

Lai gan priekšlikumi vēl ir jāpārvērš konkrētos tiesību aktu grozījumos, virziens ir skaidrs: lielāka tehniskā izpildāmība, paplašinātas identifikācijas prasības un uzlabota liela mēroga atklāšanas infrastruktūra.

Atpūtas pilotiem tas varētu nozīmēt:
• plašākas attālās ID saistības
• Samazināta anonīmu vai bezsaistes darbību iespēja
• Stingrāka izpilde, izmantojot integrētas noteikšanas sistēmas

Profesionāliem operatoriem, jo ​​īpaši tiem, kas darbojas infrastruktūras pārbaudēs, drošībā vai loģistikā, jaunas sertifikācijas shēmas un skaidrāka digitālās gaisa telpas integrācija var arī radīt strukturētas izaugsmes iespējas.

Nākamie mēneši noteiks, kā šie priekšlikumi tiks formalizēti pašreizējā ES aviācijas regulējuma grozījumos. Jau tagad ir skaidrs, ka Eiropas Komisija virzās uz modeli, kurā bezpilota lidaparātu darbības ir ciešāk saistītas ar digitālo identitāti, tīkla infrastruktūru un reāllaika situācijas izpratni visā Savienībā.