Vai bankām ir tik svarīgi pāriet uz digitālo sistēmu?
Globālā digitalizācija ir process, kas sākās pirms vairākiem gadiem, taču nesenā COVID-19 pandēmija ir parādījusi, ka tiešsaistes risinājumi ir vairāk nekā apsveicami. Tradicionālie banku pakalpojumi vairs nav tik populāri un efektīvi. Lielākā daļa klientu – īpaši Y paaudzes – viegli sasniedz mūsdienīgus rīkus. Pēc gadiem ilgas pārbaudes tie lielākoties ir stabili, darbojas nevainojami un nodrošina augstu drošības līmeni. Tas ļauj pat vecāka gadagājuma cilvēkiem justies ērti, izmantojot tiešsaistes banku.
Tik straujš cerību pieaugums pret finanšu programmatūru burtiski rada zelta drudzi. Bankas, kas spēj saglabāt šo tempu, iegūst uzticību un lielu skaitu jaunu klientu. Uzņēmumi, kas stingri nodarbojas ar iepriekšējo pakalpojumu modeli, cieš zaudējumus.
Tradicionālajai banku darbībai ir patiešām garš stāsts, kas sniedzas tālu viduslaikos. Taču neelastīga pieeja tirgum var izrādīties viņu liktenis. Saskaņā ar Statista vietni, tā sauktās neobankas (vienības, kas darbojas tikai internetā) kļūst spēcīgākas un pēc dažiem gadiem var radīt nopietnus draudus.
Kādi ir galvenie izaicinājumi, kas rodas, veidojot banku programmatūru?
Finanšu sektors ir stingri regulēts ar likumu. Tajā pašā laikā uzņēmumam ir jānodrošina, ka sniegtie pakalpojumi ir droši un tiem vienlaikus jādarbojas tūkstošiem klientu. Nav jēgas strīdēties, ka ierēdņu fiziskais darbs nevar būt pietiekami efektīvs, lai remdētu tirgus badu. Tādējādi banku programmatūras izstrāde ir būtisks solis automatizācijas ieviešanā. Tomēr tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist, kamēr banku iestādēm ir jātiek galā ar prasībām, kas saistītas ar:
– biometriskais autentifikācija;
– novecojušas tehnoloģiju kopas un mantotās sistēmas;
– tādi tiesību akti kā GDPR, PSD2 (un topošais PSD3) un PCSDSS attiecībā uz maksājumu kartēm;
– attīstās saziņas veidi – ar vienkāršu klientu apkalpošanu nepietiek, kamēr cilvēki sagaida videozvanus, AI palīgus un pašbildes/OCR bankas konta iestatīšanu.
Ir vērts atzīmēt, ka dažādiem finanšu pakalpojumu veidiem ir nepieciešama nedaudz atšķirīga pieeja. Privātpersonu, korporatīvo un investīciju banku darbībai ir nepieciešami rīki, kas paredzēti konkrētai klientu nišai.
Atklājiet galvenās programmatūras izstrādes tendences finanšu sektoram
Dinamiskā tehnoloģiju attīstība skar katru mūsu dzīves nozari. No viedtālruņiem un automašīnām līdz banku programmatūrai mēs pieprasām raitāku un ērtāku lietošanu. Kā tas ietekmē banku programmatūru? Kādi ir jaunie virzieni izstrādātājiem?
Viena no karstākajām tēmām ir mašīnmācīšanās (ML), kas ir daļa no plašākas AI tēmas. ML algoritmi tiek izmantoti, lai apkopotu datus par klientiem, lai palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā. To var izmantot kredītu parakstīšanai, krāpšanas atklāšanai, uzdevumu automatizācijai un drošības pārvaldībai.
Vēl viens “svētais grāls” ir biometrija. Biometriskie dati, kas tiek uztverti kā galvenais drošības līdzeklis, palīdz autorizēt reģistrēšanu, maksājumus, naudas izņemšanu no bankomātiem un galvenokārt jaunu klientu uzņemšanu. Ir dažas biometriskās metodes — no sejas atpazīšanas, pirkstu nospiedumu un varavīksnenes skenēšanas līdz balss atpazīšanai un uzvedības biometrijai.
Banku programmatūras izstrāde ir dārgs un laikietilpīgs ieguldījums. Tomēr pareizi veikts tas var ievērojami nostiprināt zīmolu, automatizēt daudzus biznesa procesus un piesaistīt jaunus klientus.