Kopš ChatGPT pirmo reizi nonāca tirgū, valdības iestādes un likumdevēji ir domājuši, kā iegrožot AI tehnoloģiju. Pēc vairāk nekā gadu ilgas attīstības šajā jomā ES ir pirmā struktūra, kas ieviesusi stingru noteikumu kopumu, kas regulē AI tehnoloģiju. Visi šie noteikumi atrodas zem ES AI akts. Kas ir šis akts un ko tas nozīmē turpmākajai AI tehnoloģijai? Lūk, kas jums jāzina par šo darbību.
Šī raksta rakstīšanas laikā ES AI likums bija tikko izlaists, tāpēc vēl ir daudz informācijas, kas vēl nav atklāta. Tādējādi šis raksts tiks atjaunināts, tiklīdz iznāks plašāka informācija. Šad un tad noteikti pārbaudiet vēlreiz. Ja jūs dzīvojat Eiropā, šie likumi un noteikumi var ietekmēt to, kā jūs izmantojat AI tehnoloģiju nākotnē.
Kas ir ES AI likums?
Lai gan ES AI likums drīzumā regulēs ģeneratīvā AI izmantošanu Eiropā, tas faktiski radās pirms ģeneratīvā AI trakuma. Likums pirmo reizi tika izstrādāts 2021. gadā. Šajā tiesību aktā tiks aplūkotas dažādas mākslīgā intelekta sistēmas un tās sadalītas grupās, pamatojoties uz to iespējamo risku cilvēcei. Piemēram, mākslīgais intelekts, kas ir paredzēts ikdienišķiem uzdevumiem, piemēram, kartīšu ģenerēšanai, lai drīzumā veseļojies, tiktu uzskatīts par zema riska līmeni. Ja AI saskaras ar kļūdu, iespējamā ietekme ir minimāla. Tomēr mākslīgais intelekts, kas ir paredzēts lietošanai lielākajām valsts iestādēm, tiks uzskatīts par augstu risku. Ja ar pēdējo AI kaut kas noiet greizi, tas var radīt nopietnus draudus miljoniem cilvēku.
Likums arī aizliedz noteiktu veidu AI, ja tie rada “nepārprotamu risku pamattiesībām”. Piemēram, mākslīgais intelekts, kas paredzēts biometriskās informācijas vākšanai un apstrādei, tiktu aizliegts. Katram riska līmenim būs atšķirīgs noteikumu kopums. Kā jau varat iedomāties, jo augstāks riska līmenis, jo stingrāki noteikumi.
Uzņēmumiem, kas izstrādā un apmāca šīs sistēmas, būs jāievēro īpašas pārredzamības saistības pret valdību. Tas ir līdzīgs vienai prasībai, kas noteikta ASV prezidenta Džo Baidena izpildrīkojumā. Saskaņā ar rīkojumu uzņēmumiem, kas ražo lielus AI modeļus, ir jāziņo valdībai par būtiskiem atklājumiem. ES varētu būt līdzīga pieeja. Tādā veidā valdība zina, kas notiek ar šiem modeļiem un vai tie nerada tiešus draudus Eiropas iedzīvotājiem.
Kādi AI veidi tiks ietekmēti?
2024. gada 11. martā šis tiesību akts joprojām tiek pabeigts, tāpēc mēs vēl nezinām visu informāciju. Tomēr no tā, ko mēs zinām, šie likumi regulēs lielu vispārējo AI sistēmu izmantošanu. Tas ietvers AI modeļus no tādiem uzņēmumiem kā Google, xAI, Anthropic, OpenAI, Meta, ETC. Līdzās modeļiem ir arī noteikumi, kas attiecas uz lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kas izmanto šos modeļus, piemēram, Gemini, ChatGPT, MidJourney un tā tālāk.
AI sistēmas, kas klasificētas kā “augsta riska”, tiks izmantotas kritiskās infrastruktūras, izglītības, veselības aprūpes, tiesībaizsardzības, robežu pārvaldības vai vēlēšanu jomā, ziņo BBC. Šīs ir jomas, kurās būs visstingrākie noteikumi.
Tātad, ja atrodaties Eiropā, lielākajai daļai jūsu izmantoto AI rīku būs sava veida regulējums, kas to noturēs.
Kādas ir likumu pārkāpšanas sekas?
Šāda veida informācija var nebūt akmenī cirsta, taču uzņēmumiem, ja tie pārkāpj likumus, var tikt piespriests liels naudas sods. Pamatojoties uz pārkāpuma līmeni, lielākiem uzņēmumiem varētu draudēt naudas sods no 7,5 līdz 35 miljoniem eiro. Ja uzņēmums nevar šūpot miljoniem eiro, tad uzņēmums varētu maksāt no 1,5% līdz 7% no sava globālā apgrozījuma.
Vai noteiktiem uzņēmumiem tiks piemērota īpaša attieksme?
Pašreizējā situācijā izskatās, ka šis likumprojekts attieksies uz katru uzņēmumu un AI modeli vienādi. Neizskatās, ka šim noteikumam būs kādi izņēmumi.
Vai šie likumi attiecas uz autortiesībām?
Autortiesības ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas tiek aktualizēts, runājot par autortiesībām. Ir ierosinātas vairākas tiesas prāvas, apgalvojot, ka ar autortiesībām aizsargāto darbu datu izmantošana ir autortiesību pārkāpums. Šī raksta tapšanas brīdī The New York Times iesūdz tiesā OpenAI un Microsoft par tā autortiesībām aizsargāto darbu izmantošanu. Tas ir tikai viens piemērs.
Pašlaik šķiet, ka noteikumi neattiecas uz autortiesību tēmu. Kā norādīja BBC, šim aktam vēl ir jāveic vairāki soļi, pirms tas kļūs par oficiālu likumu. Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka autortiesību tēma tiks skarta nākotnē.
Kad šie likumi tiks pieņemti?
2024. gada 11. martā šie likumi joprojām ir pabeigti. Tātad uzņēmumiem tie vēl nav saistoši. Šie likumi, ja tie tiks ieviesti darbībā, stāsies spēkā pakāpeniski. Kad tie būs oficiāli pabeigti, tie oficiāli pieņems tiesību aktus, sākot no šī gada maija – vēlākais jūnijā. Tomēr, lai gan likums tajā brīdī būs oficiāls, uzņēmumus tas neietekmēs līdz 2025. gada sākumam. Tādējādi AI uzņēmumiem būs pietiekami daudz laika, lai sagatavotos noteikumiem.
Kad likumi stāsies spēkā, valstu ziņā būs tos ieviest. Viņiem būs seši mēneši, lai aizliegtu AI sistēmas, kuras ir jāaizliedz. Turklāt viņiem būs 12 mēneši, lai sāktu regulēt vispārējas nozīmes AI rīkus, piemēram, tērzēšanas robotus. Turklāt saskaņā ar The Verge viņiem būs pilni 36 mēneši, lai regulētu sistēmas, kas noteiktas kā augsta riska kategorijas.
Tātad, vēlākais, nākamajos pāris gados mēs sāksim redzēt dažas būtiskas ietekmes uz AI ainavu. Vienīgais jautājums paliek, vai AI tehnoloģija būtu attīstījusies pārāk tālu pirms šī brīža.
Kā tas ietekmēs AI visā pasaulē?
Tas vēl jāredz. Pašlaik tie ietekmēs tikai Eiropā izmantotās AI sistēmas. Cerams, ka citi uzņēmumi sekos ES pēdās, lai mums būtu zināma vienotība attiecībā uz AI regulējumu. Tomēr šķiet, ka tie skars tikai ES valstis.
Kā tas ietekmēs manu AI lietojumu?
Šobrīd nešķiet, ka tas nekavējoties ietekmēs jūsu AI izmantošanu. Jūs joprojām varēsit pieteikties ChatGPT vai Gemini un izmantot to kā parasti. Tā kā valdība sāk negatīvi ietekmēt AI uzņēmumus, šķiet, ka varētu notikt dažas izmaiņas, taču mēs nedomājam, ka būs kādas izmaiņas, ko jūs jutīsiet.
