Apvienotās Karalistes valdība iegulda gandrīz 50 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 58 miljonus eiro), lai paātrinātu piegādes bezpilota lidaparātu un gaisa taksometru izvietošanu, vienlaikus stiprinot arī pretlikumīgu dronu darbību. Galvenā paketes sastāvdaļa ir valsts mēroga hibrīda Remote ID sistēmas izstrāde, kas ļauj bezpilota lidaparātu lidojumus ne tikai lokāli pamanīt, bet arī centralizēti reģistrēt un pēc tam pārskatīt.
“Numurs debesīm”
No kopējās summas 20,5 miljoni mārciņu tiks piešķirti tam, ko valdība raksturo kā “numuru zīmi debesīm”. Sistēma ir paredzēta, lai policija un citas iestādes varētu reāllaikā identificēt dronus un centralizēti uzglabāt lidojumu datus. Vēl 26,5 miljoni mārciņu tiks ieguldīti, lai racionalizētu un digitalizētu noteikumus likumīgām dronu darbībām un turpmākajām eVTOL lietojumprogrammām.
Kopš 2026. gada sākuma noteiktiem bezpilota lidaparātiem, kas darbojas Apvienotajā Karalistē, ir jābūt Direct Remote ID. Saskaņā ar šo sistēmu droni lidojuma laikā pārraida identifikācijas un atrašanās vietas datus, izmantojot radio signālus, ļaujot tuvumā esošajām ierīcēm saņemt šo informāciju. Sākot ar 2028. gadu, ar Direct Remote ID būs jāaprīko arī minidroni, mantotie bezpilota lidaparāti un pašbūvēti droni, kas sver vairāk nekā 100 gramus.
Nākamais solis: hibrīds Remote ID
Apvienotās Karalistes valdība tagad vēlas iet soli tālāk, izmantojot tā saukto hibrīda attālo ID. Saskaņā ar šo koncepciju identifikācijas un atrašanās vietas dati tiek ne tikai apraidīti lokāli, izmantojot Direct Remote ID, bet arī pārsūtīti, izmantojot mobilā interneta savienojumu, uz drošu tiešsaistes platformu, izmantojot Networked Remote ID. Tas ļautu pilnvarotajām iestādēm attālināti uzraudzīt lidojumus un izgūt vēsturiskos lidojumu datus.
Pēc valdības domām, sistēma ir pielīdzināma uz ceļiem izmantotajām automātiskās numura zīmju atpazīšanas (ANPR) sistēmām, lai gan šajā gadījumā lidojuma datus pārraidītu paši droni.
Paplašinātas izpildes pilnvaras
Ar jauno sistēmu Apvienotās Karalistes valdības mērķis ir vērsties pret tā sauktajiem “bez sejas bezpilota lidaparātiem”: bezpilota lidaparātiem, kuru operatorus ir grūti identificēt un kuri tiek izmantoti aizdomīgām vai nelikumīgām darbībām. Drošības ministrs Dens Džārviss iniciatīvu raksturoja kā “numuru sistēmu debesīm”.
Palielināta uzmanība bezpilota lidaparātu izpildei tiek pievērsta pēc tam, kad ir pieauguši ziņotie bezpilota lidaparātu incidenti militāro objektu tuvumā. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija iepriekš ziņoja par 266 neatļautu bezpilota lidaparātu novērojumiem militāro objektu tuvumā 2025. gadā, salīdzinot ar 126 gadījumiem gadu iepriekš. Kopš februāra Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem ir piešķirtas nepārprotamas pilnvaras neitralizēt bezpilota lidaparātus, kas tiek uzskatīti par draudiem militārajām bāzēm.
Ātrāka apstiprināšana profesionālai darbībai
Līdztekus stingrākai izpildei Apvienotās Karalistes valdība vēlas arī radīt vairāk vietas profesionāliem bezpilota lidaparātu lietojumiem un turpmākām gaisa taksometru darbībām. Paredzams, ka 26,5 miljonu sterliņu mārciņu investīcijas paātrinās apstiprināšanas procedūras bezpilota lidaparātu lidojumiem saistībā ar reaģēšanu uz ārkārtas situācijām, medicīnisko loģistiku un infrastruktūras pārbaudēm.
Tiek ieviests arī racionalizēts digitālais pieteikšanās process operatoriem, kas atvieglo pieteikšanos darbības atļaujām. Pēc valdības domām, pasākumiem būtu jāpanāk prognozējamāka lēmumu pieņemšana, neapdraudot drošību. Sofija O’Salivana no Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes (CAA) sacīja, ka šie plāni “liek pamatus kārtējām dronu piegādēm, liela attāluma pārbaudēm un slimnīcu loģistikai”.
Apvienotās Karalistes valdība cer nodrošināt komerciālu gaisa taksometru darbību no 2028. gada. Aviācijas ministrs Keirs Maters sacīja, ka bezpilota lidaparātu un modernās gaisa mobilitātes nozare līdz 2050. gadam varētu dot vairāk nekā 120 miljardus eiro Apvienotās Karalistes ekonomikā.
Bažas no dronu kopienas
Tajā pašā laikā plāni izsauc kritiku no dronu kopienas daļām. Daudzi dronu piloti jau sen ir iebilduši pret Remote ID sistēmām, jo tās var atklāt ne tikai drona pozīciju, bet arī pilota atrašanās vietu. Tāpat tiek uzdoti jautājumi par valdības drošības pamatojumu. Nelegāla dronu darbība atkārtoti tiek minēta kā galvenais Remote ID ieviešanas iemesls, lai gan iepriekšējie ziņojumi par “aizdomīgiem droniem” bieži ir bijuši balstīti uz nepareizām interpretācijām. Apvienotās Karalistes valdība arī aktīvi pretojas pētījuma publicēšanai par 2018. gada Getvikas bezpilota lidaparāta incidentu.
Hibrīda Remote ID tīkla komponentam ir arī praktiski trūkumi. Lidojuma datu pārsūtīšanai reāllaikā uz centrālo serveri ir nepieciešams mobilais datu savienojums. Tas nozīmē, ka bezpilota lidaparātiem būtu nepieciešama papildu aparatūra vai iebūvēta SIM savienojamība, kas varētu palielināt izmaksas vai pieprasīt papildu datu abonementus. Mobilais pārklājums arī nav pieejams vai nav uzticams daudzos attālos apgabalos, kas varētu apgrūtināt atbilstību turpmākajām hibrīda attālās ID prasībām.
Ceļā uz automatizētu izpildi
Bezpilota lidaparātu lidojumu centrālā reģistrācija varētu arī pavērt ceļu automatizētai izpildei. Kad lidojuma dati tiek saglabāti reāllaikā un saistīti ar operatora identitāti, kļūst tehniski iespējams automātiski noteikt pārkāpumus un sodīt par tiem. Tas ir īpaši jutīgi, ņemot vērā to, ka bezpilota lidaparātu darbības var viegli pārkāpt sarežģītus un ierobežojošus noteikumus, piemēram, saistībā ar gaisa telpas vai attāluma prasībām. Rezultātā pasākumi, visticamāk, saskarsies ar pretestību no citādi prasībām atbilstošu Apvienotās Karalistes bezpilota lidaparātu pilotu puses, kuri praksē dažkārt nonāk likumīgā pelēkajā zonā noteikumu sarežģītības dēļ.
