Līdz šim lielākajā mākslīgā intelekta (AI) pētnieku aptaujā lielākā daļa apgalvo, ka pastāv 5% iespēja, ka mākslīgā intelekta tehnoloģija varētu radīt eksistenciālus draudus cilvēcei, jo iespējama pārcilvēciskā AI attīstība.
Rezultāti iegūti aptaujā, kurā piedalījās 2700 AI pētnieku, kuri ir prezentējuši savu darbu sešās vadošajās AI konferencēs, tādējādi iezīmējot līdz šim plašāko šāda veida aptauju. Dalībniekiem tika uzdots jautājums par viņu perspektīvām par gaidāmajiem mākslīgā intelekta starpposma mērķiem un šo sasniegumu pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Gandrīz 58% pētnieku pauda pārliecību, ka pastāv 5% iespējamība tādiem scenārijiem kā cilvēku izmiršana vai citi ļoti nelabvēlīgi iznākumi saistībā ar AI, ziņoja The New Scientist.
Pētījums arī atklāja, ka pētnieki paredz, ka galvenie AI pavērsieni, piemēram, tādas mūzikas radīšana, kas nav atšķirama no cilvēku radītām kompozīcijām, notiks ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts.
“Tas ir svarīgs signāls, ka lielākajai daļai AI pētnieku nešķiet ļoti neticami, ka progresīvs AI iznīcina cilvēci,” saka šī raksta autore Katja Greisa no Mašīninteliģences pētniecības institūta Kalifornijā. “Es domāju, ka šī vispārējā pārliecība par nenozīmīgu risku ir daudz izteiksmīgāka nekā precīzs procentuālais risks.”
Daudzi mākslīgā intelekta pētnieku aprindās uzskata, ka pārcilvēciskā AI rašanās iespējamība var izraisīt cilvēku izmiršanu, lai gan saistībā ar šiem riskiem pastāv ievērojamas domstarpības un nenoteiktība. Aptauja, kas ir līdz šim lielākā šāda veida aptauja, apkopoja atziņas no AI pētniekiem, kuri nesen bija prezentējuši savu darbu sešās populārākajās AI konferencēs.
Rezultāti vēl vairāk uzsver faktu, ka ievērojama daļa AI pētnieku nenoraida iespēju, ka progresīvs AI rada nopietnus draudus cilvēcei. Katja Greisa no Mašīninteliģences pētniecības institūta uzsver, cik svarīga ir vispārēja pārliecība par nenozīmīgiem riskiem, nevis koncentrējas tikai uz konkrētiem procentuālajiem skaitļiem.
Tomēr Emīls Torress no Case Western Reserve universitātes norāda, ka nav nepieciešama tūlītēja panika. Viņi norāda, ka AI ekspertu aptaujām ir apšaubāmi panākumi nākotnes notikumu prognozēšanā, atsaucoties uz 2012. gada pētījumu, kas liecina, ka ekspertu prognozes nebija precīzākas par sabiedrības viedokli.
Salīdzinot pašreizējo aptauju ar 2022. gada versiju, daudzi AI pētnieki tagad paredz, ka AI sasniegs noteiktus atskaites punktus ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Tas sakrīt ar AI tērzēšanas robotu pakalpojumu, piemēram, ChatGPT un līdzīgu modeļu plašo ieviešanu 2022. gada beigās.
Neskatoties uz bažām par mākslīgā intelekta uzvedību, kas neatbilst cilvēka vērtībām, daži apgalvo, ka pašreizējā tehnoloģija nevar izraisīt skeptiķu prognozētās katastrofālās sekas. Filozofijas profesors Nirs Eisikovits apgalvo, ka AI sistēmas nevar pieņemt sarežģītus lēmumus un tām nav autonomas piekļuves kritiskajai infrastruktūrai.
Kaut arī uzmanību piesaista bailes no AI noslaucīt cilvēci, žurnāla Nature ievadrakstā tiek apgalvots, ka tiešākas sabiedrības bažas ir saistītas ar neobjektīvu lēmumu pieņemšanu, darba vietu pārvietošanu un sejas atpazīšanas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu autoritāro režīmu darbībā. Redakcija aicina koncentrēties uz faktiskajiem riskiem un darbībām, lai tos novērstu, nevis uz baiļu celšanu.
AI izredzes ar cilvēka līmeņa inteliģenci palielina teorētisko iespēju AI sistēmām radīt citu AI, kas noved pie nekontrolējama “superintelekta”. Autori Otto Barten un Joep Meindertsma apgalvo, ka AI laboratoriju konkurētspēja mudina tehnoloģiju uzņēmumus ātri radīt produktus, iespējams, neievērojot ētiskos apsvērumus un uzņemoties risku. Viņi brīdina, ka vēsturiskie modeļi liecina, ka cilvēki nav prasmīgi prognozēt jauno tehnoloģiju nākotnes sekas.
Cilvēki “vēsturiski nav bijuši ļoti labi, lai prognozētu jauno tehnoloģiju nākotnes ārējos efektus”, rakstīja pētnieki.
Vairāk varat uzzināt tālāk sniegtajā pētījumā.
Thousands_of_AI_authors_on_the_future_of_AI (1)
