Somijas valdība vēlas ievērojami paplašināt policijai pieejamās pilnvaras saistībā ar droniem un citiem bezpilota transportlīdzekļiem. Parlamentā iesniegtais likumprojekts ļautu virsniekiem iejaukties ne tikai ar bezpilota lidaparātiem, bet arī bezpilota transportlīdzekļiem, kas darbojas uz sauszemes, uz ūdens vai zem ūdens. Ierosinātie pasākumi ietver tehniskus pretpasākumus, spēka lietošanu un, ievērojot piemērojamos nosacījumus, šaujamieročus.
Spēki sniedzās ārpus gaisa
Saskaņā ar Somijas pašreizējo policijas likumu policijas pilnvaras iejaukties ir vērstas uz bezpilota lidaparātiem. Ierosinātais tiesību akts aizstātu šo salīdzinoši šauro darbības jomu ar pilnvarām, kas plašāk attiektos uz bezpilota transportlīdzekļiem neatkarīgi no tā, kur tie darbojas.
Somijas Iekšlietu ministrija norāda, ka izmaiņas ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbilst tehnoloģiju attīstībai un mainīgajai drošības videi. Bezpilota sistēmas var izmantot leģitīmiem mērķiem, taču iestādes norāda arī uz potenciāliem noziedzīgiem lietojumiem, tostarp uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, oficiālu darbību pārtraukšanai un privātuma pārkāpumiem.
Tehniskie pretpasākumi, spēks un šaujamieroči
Ierosinātajā tiesību aktā ir skaidri uzskaitīti vairāki iespējamie pārtveršanas veidi. Tie ietver tehniskās ierīces, spēka un šaujamieroču izmantošanu. Tas sniegtu Somijas policijai ievērojami plašāku tiesisko regulējumu rīcībai ar bezpilota transportlīdzekli, kas tiek uzskatīts par apdraudējumu.
Šis priekšlikums atvieglotu arī Somijas aizsardzības spēku palīdzības sniegšanu policijai. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad drons vai cita bezpilota sistēma rada drošības apdraudējumu, kam nepieciešamas iespējas, kas pārsniedz tās, kas parasti ir pieejamas policijas spēkiem.
Dronu sektors pauž bažas
Ierosinātā paplašināšana tomēr ir radījusi bažas Somijas dronu nozarē. Somijas dronu kompānijas Flyby Guys izpilddirektors Stīvens Satons apgalvo, ka likumdošanu virzījuši cilvēki, kuriem nav pietiekamas izpratnes par dronu darbību.
“Noteikta nepieredzējušu cilvēku grupa, kam nav nekādas zināšanas par droniem, ir veiksmīgi izdarījusi pietiekamu spiedienu uz valdību, lai panāktu šo likumprojektu.”
Satons norāda arī uz īpašu Somijas normatīvās vides iezīmi: pašlaik nepastāv obligāta sistēma iepriekšējai paziņošanai par bezpilota lidaparātu lidojumiem. Pēc viņa domām, tas varētu apgrūtināt iestādēm atšķirt likumīgas dronu darbības no potenciāli ļaunprātīgas darbības.
Kļūdas iejaukšanās risks
Šī atšķirība kļūst īpaši svarīga, ja ierosinātās pilnvaras ietver šaujamieročus. Kļūdaina identifikācija ir viena lieta, kad virsnieks novēro nezināmu objektu; tas kļūst ievērojami nozīmīgāks, ja iestādēm ir likumīgi līdzekļi, lai to fiziski atspējotu vai notriektu.
Nesenais incidents kaimiņvalstī Dānijā parāda, cik ātri var saasināties drona novērojums. Trešdien netālu no Dānijas aizsardzības ministra Džepes Bruusa privātās rezidences Gladsaksē tika izvietoti policijas un militāro bumbu likvidēšanas speciālisti pēc ziņojuma par bezpilota lidaparātu. Tiek ziņots, ka vairākas ielas tika slēgtas, un iedzīvotāji tika aicināti palikt iekštelpās, kamēr situācija tiks izmeklēta. Galu galā bezpilota lidaparāts tika identificēts kā hobija drons, ko policija uzskatīja par nekaitīgu, un varas iestādes paziņoja, ka vietējiem iedzīvotājiem nav bijis nekādu apdraudējumu.
Dānijas incidents ir īpaši būtisks saistībā ar Somijas ierosināto tiesību aktu. Tas parāda plaisu, kas var pastāvēt starp sākotnējo ziņojumu par potenciāli apdraudošu dronu un to, ko iestādes galu galā konstatē, ka patiesībā notiek. Šajā gadījumā ievērojamo policijas reakciju izraisīja drons, kas pēc tam tika novērtēts kā tāds, kas nerada draudus.
Pretpasākumi var radīt jaunus riskus
Tas pats apsvērums attiecas uz tehniskajiem pretpasākumiem. Iestrēgšana, viltošana vai cita veida iejaukšanās var potenciāli ietekmēt navigāciju un saziņu ārpus paša mērķa drona. Tāpēc pretpasākuma apstākļiem, vietai un veidam ir tikpat liela nozīme kā juridiskajai pilnvarai to izmantot.
Šādi pasākumi var radīt arī savus riskus. Atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un darbības vides radiosignālu vai navigācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt citus tuvumā esošos lidaparātus, dronus vai kritiskās sistēmas. Bezpilota lidaparāta fiziska atspējošana var radīt arī apdraudējumu, ja tas izraisa gaisa kuģa avāriju virs cilvēkiem, ceļiem vai infrastruktūras. Tāpēc pretdronu pasākumiem jābūt samērīgiem ne tikai ar uztverto apdraudējumu, bet arī ar pašas iejaukšanās iespējamām sekām.
Somijas priekšlikums nāk brīdī, kad varas iestādes visā Eiropā meklē vairāk instrumentu, lai reaģētu uz uztveramajiem bezpilota lidaparātu draudiem. Izaicinājums ir ne tikai piešķirt policijai un citām iestādēm pietiekamas pilnvaras rīkoties ar patiesi bīstamām bezpilota sistēmām, bet arī nodrošināt, ka šīs pilnvaras tiek izmantotas, pamatojoties uz uzticamu identifikāciju un atbilstošiem aizsardzības pasākumiem.
Somijas valdība savu priekšlikumu parlamentam iesniedza 15.septembrī un vēlas, lai jaunie tiesību akti stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
