Beļģijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Infrabel plāno paplašināt dronu izmantošanu, lai uzlabotu dzelzceļa drošību un darbības efektivitāti. Izmēģinājuma projekts Antverpenes ostā parādīja nepārprotamas priekšrocības, jo īpaši nodrošinot reāllaika situācijas izpratni incidentu laikā. Tomēr turpmāku izvēršanu ierobežo gaisa telpas ierobežojumi, jo liela daļa dzelzceļa tīkla atrodas regulētās ģeozonās.
Veiksmīgs pilots un darbības paplašināšana
2023. gadā Infrabel sadarbībā ar Antverpenes ostu Eiropas U-space BURDI programmas ietvaros uzsāka bezpilota lidaparātu pilotu, kura mērķis ir integrēt dronus sarežģītās gaisa telpas vidēs. Darbības bija vērstas uz galvenajiem kravu pārvadājumu mezgliem, tostarp Antverpenes-Ziemeļu šķirošanas parku un Orderenas dzelzceļa staciju, atbalstot gan satiksmes vadību, gan reaģēšanu uz incidentiem.
Pēc veiksmīgā izmēģinājuma bezpilota lidaparātu darbības ir paplašinātas, iekļaujot arī Vāslendas ostu, Vorst-Rijtuigen un Šateletu. Programma tagad tiek centralizēti koordinēta no nacionālā satiksmes vadības centra Briselē, mācībās piedalās aptuveni 30 piloti, tostarp Beļģijas pirmā sieviete BVLOS pilote.
Ātrāka reakcija un darbības priekšrocības
Drons ļauj ātri vizuāli novērtēt traucējumus, piemēram, slēdžu vai signalizācijas traucējumus, kā arī lielus incidentus, piemēram, nobraukšanu no sliedēm vai bīstamu materiālu negadījumus. Sākotnējie izlūkošanas lidojumi nodrošina izmantojamus datus, ļaujot efektīvāk izvietot reaģēšanas komandas un uzlabot koordināciju ar avārijas dienestiem.
Tas ir īpaši vērtīgi attālos apgabalos ar ierobežotu uzraudzību. Antverpenes ostā vien, kurā ir aptuveni 1000 km sliežu ceļu, bezpilota lidaparāti ievērojami samazina reakcijas laiku. Salīdzinot ar fiksēto kameru sistēmām, droni piedāvā lielāku elastību, tuvākas apskates iespējas un augstas kvalitātes attēlus līdz pat pusei no izmaksām.
Regula joprojām ir galvenā vājā vieta
Galvenais šķērslis mērogošanas darbībām ir regulējums. Beļģijas gaisa telpa ir sadalīta vairākās ģeozonās ar stingriem ierobežojumiem, aptverot aptuveni 60% no dzelzceļa tīkla. Rezultātā bezpilota lidaparātus ne vienmēr var izvietot nekavējoties, kad notiek incidenti.
Tāpēc Infrabel atbalsta regulējuma pielāgojumus vai atbrīvojumus, piemēram, atzīšanu saskaņā ar valsts operatora regulējumu. Vēl viena izskatāmā iespēja ir definēt dzelzceļa infrastruktūru kā īpašas ģeozonas, kas ir līdzīgas pieejai Vācijā un Spānijā, kas ļauj kontrolēt bezpilota lidaparātu darbības, vienlaikus mazinot neatļautus lidojumus.
Ministra atbalsts un nākotnes plāni
Šis jautājums ir izpelnījies Beļģijas mobilitātes ministra Jean-Luc Crucke uzmanību. Infrabel uzsver, ka skaidrs un funkcionējošs tiesiskais regulējums ir būtisks, lai pilnībā izmantotu dronu tehnoloģijas potenciālu.
Līdz 2027.–2028. gadam uzņēmuma mērķis ir izvietot bezpilota lidaparātus aptuveni 30 stratēģiskās dzelzceļa vietās, ko papildina mobilo vienību flote. Lietošanas gadījumi ietver infrastruktūras pārbaudi, pagalmu uzraudzību un atbalstu neatliekamās palīdzības dienestiem, īpašu uzmanību pievēršot drošībai un privātumam.
Papildinošs rīks, nevis aizstājējs
Droni ir paredzēti, lai papildinātu, nevis aizstātu cilvēku komandas. Infrabel iejaukšanās brigādes joprojām ir atbildīgas par pārbaudēm un remontdarbiem uz vietas, savukārt droni nodrošina izlūkošanu un situācijas izpratni.
Ekspluatācijas ierobežojumi joprojām pastāv, tostarp jutīgums pret laikapstākļiem un ierobežota lidojuma izturība. Tādējādi droni tiek pozicionēti kā papildu iespēja esošajās darbplūsmās, nevis kā atsevišķs risinājums.
